Ar krāšņu ceremoniju šovakar Arēnā «Rīga» noslēgsies astotā Pasaules koru olimpiāde, kura šogad Rīgā noritējusi mākslinieciski un organizatoriski augstā līmenī - kori uzrādījuši nebijuši augstu māksliniecisko kvalitāti, noslēguma preses konferencē šodien norādīja olimpiādes rīkotāji.
«Pasaules koru olimpiāde noteikti ir stiprinājusi mūsu pašapziņu, palīdzējusi mums apzināties pašiem savu varēšanu, spēku un vērtības. Manuprāt, pasaules koru olimpiādes misija veicināt mieru un draudzību un vienot nācijas ar kultūras palīdzību pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos izskan īpaši spēcīgi. Domājot par Pasaules koru olimpiādes nākotni, gribētu izteikt cerību, ka Latvijas vēsturē piedzīvotais, ka dziesma un kultūra var būt ļoti spēcīgs līdzeklis pozitīvu pārmaiņu nešanai, ietekmēs arī nākamos Pasaules koru olimpiādes procesus. Ceru, ka nākamās Pasaules koru olimpiādes laikā kordziedāšanas misija vienot cilvēku, nest mieru un kultūras idejas, izskanēs ar jaunu spēku. To es arī gribētu novēlēt nākamajiem rīkotājiem,» sacīja Melbārde.
Vācijas kultūras organizācijas «Interkultur» prezidents Ginters Tīčs, raksturojot aizvadītās olimpiādes vērienu, atzīmēja, ka Rīga un Latvija lieliski tikusi galā ar organizatoriskajiem izaicinājumiem. «460 kori, vairāk nekā 800 konkursu uzstāšanās, 71 000 maltīšu ēdināšanas centrā, gandrīz 80 000 nakšņošanu un tūkstošiem kilometru pārbraucienu - viss ir noorganizēts augstā līmenī, par ko esmu ļoti pateicīgs. Tāpat paldies daudzajiem brīvprātīgajiem, bez kuru palīdzības mums nebūtu izdevies radīt pilsētā tik sirsnīgu atmosfēru,» sacīja Tīčs.
Savukārt Pasaules Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags norādīja, ka koru olimpiādes dalībnieki uzrādījuši ļoti augstu māksliniecisko kvalitāti, par ko liecina gan tas, ka žūrija astotās olimpiādes dalībniekiem piešķīrusi rekordlielu medaļu skaitu, gan arī klausītāju atsauksmes.
Preses konferences noslēgumā tās goda mākslinieciskais vadītājs Mortens Lauridsens pateicās koru olimpiādes rīkotājiem par iespēju viesoties zemē ar tik bagātām kordziedāšanas tradīcijām un iepazīt korus no visas pasaules. «Mēs esam liecinieki ļoti svarīgam notikumam – tam, ka spējam apvienoties vienā dziesmā, un to no Pasaules koru olimpiādes dalībniekiem var mācīties visa pārējā pasaule. Šis ir notikums, kur 27 000 dziedātāju dalījās ar pašu personiskāku instrumentu, kas viņiem pieder, - ar savu balsi. Esmu lepns būt par daļu no šī notikuma,» atzina Lauridsens.
Pasaules koru olimpiāde ir lielākais pasaules koru mūzikas festivāls, kas no 9.jūlija līdz 19.jūlijam Rīgā pulcēja piecu kontinentu 73 valstu 460 koru 27 000 dalībnieku. Tās mērķis ir apvienot korus draudzīgā sacensībā un apliecināt kopā dziedāšanas nozīmīgumu. Desmit dienu laikā Rīgas koncertzālēs un parkos norisināsies konkursi 29 kategorijās, meistarklases un semināri, īpašie koncerti un koru draudzības koncerti, dalībnieku gājiens un daudzi citi aizraujoši pasākumi. Pasaules koru olimpiādes tiek rīkotas kopš 2000. gada un notiek reizi divos gados. Pasaules koru olimpiādi Rīgā rīko nodibinājums «Rīga 2014» sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju «Interkultur».
