Festivālā, kura centrālais notikums ir laikmetīgās mākslas izstāde, piedalās vairāk nekā 70 dalībnieku no 25 pasaules valstīm.
Izstādē, kas šogad iekārtota gan bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička» (Ganību dambī 30, Rīgā), gan Vāgnera zālē Vecrīgā, piedalās gan latviešu autori, gan starptautiski atzīti mākslinieki no ārvalstīm. Dāņu mākslinieks Jespers Justs, kurš vēl iepriekšējā gadā pārstāvēja Dāniju Venēcijas mākslas biennālē, savā video instalācijā «Lano» pievērsies spoku pilsētai Lano del Rio, kuru 1913.gadā dibināja sociālists Džobs Herimens.
Irigācijas un ūdensapgādes sistēmu saplīšanas dēļ gan projekts, gan pilsēta pirms gandrīz gadsmita tika pamesta, taču dāņu mākslinieka video pilsētas drupas redzamas spēcīgā lietū. Izmantojot Holivudas kino stratēģijas, autors rada atmosfēriskas noskaņu filmas ar neviennozīmīgiem, neatrisinātiem sižetiem un varoņiem, kuri rīkojas šķietami neatbilstoši savām lomām.
Izstādē būs skatāma arī Hivas K, kurdu mākslinieka un mūziķa no Irākas, instalācija «Vienistabas dzīvoklis», kuru autors būvē uz vietas Rīgā. Aneta Šilaka (Polija), šī gada festivāla līdzkuratore, Hivas K darbus komentē: «Šī ēka ir piemērs jaunām sadzīves formām, kādas ienāca Irākā pēc Persijas līča kara, jaunas politiskās iekārtas un globālās tirgus ekonomikas šoka terapijas. Šai situācijā izveidojies dzīvesveids dramatiski atšķiras no agrākās kopienas apziņas.» Vērienīga izmēra skaņas un video instalāciju būvē arī latviešu mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis sadarbībā ar Andri Indānu. Darba iecere izstrādāta, apzinot un apjautājot vīriešus, kas savās garāžās iekārtojuši darbnīcas. «Jā, jā, jā, man te arī bija ideja no ledusskapjiem māju uzbūvēt, tikai vēl neesmu saņēmies. Kā? Vecie ledusskapji tak neko nemaksā, bet ir ideāli siltuma izolatori. Nu, un tad tik ņem pa ledusskapim un līmē tik kopā, nu, kaut vai ar makrofleksu,» stāsta viens no garāžas večiem. Savukārt māksliniece Inga Erdmane apzinājusi alternatīvas naudas iespējamību. Šoreiz par atskaites un seguma vienību pieņemta malka (koks) – atjaunojams energoresurss, daudzpusīgs funkcionāls materiāls un arī ekoloģiskās sistēmas pamats savas dzīves fāzē. Malkas nauda ļauj pārbaudīt arī hipotēzi par demurāžu jeb «naudas bojāšanos», kas, izteikta nelielā naudas lietošanas maksā, veicinās tās intensīvāku cirkulāciju, vienlaikus ierobežojot pārmērīgu uzkrājumu veidošanu.
