Kalvītis: Latvijā jāatjauno ekonomikas burbuļošana un vārīšanās

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijā lielā mērā jāatjauno trekno gadu fenomens, kad ekonomika burbuļoja, vārījās un rullēja, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekspremjers un partijas «Vienoti Latvijai» saraksta līderis Zemgales apgabalā Aigars Kalvītis.

«Tā dēvēto trekno gadu fenomens bija tas, ka ekonomika burbuļoja, vārījās, un lielā mērā šis psiholoģiskais klimats ir jāatjauno - naudai jāpelna nauda, ekonomikai ir jārullē. Nevar visu laiku tikai runāt par to, kā sašaurināt ekonomiku, ietaupīt un neiztērēt naudu. Tas viss psiholoģiski noved pie ekonomikas apstāšanās,» akcentēja politiķis.

Taujāts, kā var panākt ekonomisko izaugsmi, deputāta amata kandidāts norādīja, ka, lai gan tā ciparos ir ļoti precīzi izmērāma, ekonomiskā izaugsme, pirmkārt, ir sajūtu jautājums. Viņš uzskata, ka ir jāmaina attieksme pret biznesu. «Es pieietu šim jautājumam filozofiski. Pirmkārt, latviešu zemapziņā «nauda» ir slikts vārds, pelnīt naudu nav prestiži, jo visi no tā kaunas. Mēs nekaunamies pateikt, ka palīdzam viens otram, bet kaunamies, ka palīdzot nopelnījām kaut kādu naudu,» kritiski daļas iedzīvotāju attieksmi vērtēja ekspremjers.

Kalvītis uzskata, ka ir jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo pašlaik sabiedrības uztverē uzņēmēji lielākoties ir blēži, kas liecina, ka psiholoģiskais klimats attiecībā uz biznesu ir slims. Politiķis norādīja, ka katrs amerikānis lepojas ar to, ka ir nopelnījis dolāru, ieguldot dolāru, un katrs kaimiņš cenšas pārspēt kaimiņu un nopelnīt vairāk, savukārt mēs kaunamies no tā, ka mums ir nauda, ka varam naudu nopelnīt, un no tā, ka esam uzņēmēji. Tāpat mēs lamājam katru uzņēmēju un sakām, ka viņi ir krāpnieki, zagļi, aplokšņu algu maksātāji un visādi citādi slikti cilvēki, piebilda politiķis.

Jautājumu par atbilstošu algu maksāšanu mediķiem, iekšlietu sektora un citu jomu pārstāvjiem Kalvītis nevēlējās īpaši komentēt. «Tad, kad es biju valdības vadītājs, visi saņēma ļoti labas algas, bet tik un tā bija ļoti slikti. Tagad saņem ļoti mazas algas, un atkal ir slikti. Algas ir iespējams pacelt, ja politiskajam vairākumam būs griba un finansiālas iespējas. Kā «Vienoti Latvijai» deputāts es nepretendēju uz absolūtu vairākumu parlamentā,» pauda politiķis.

Skaidrojot «Vienoti Latvijai» nostāju nodokļu jomā, ekspremjers aprakstīja pašreizējo situāciju - cilvēki piekrīt aplokšņu algām, nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālās iemaksas, uzņēmumi nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), tāpat ļoti slikts stāvoklis pašlaik ir ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu. Tāpēc galvenais uzstādījums paredz nepalielināt nodokļus, bet drīzāk skatīties, kā tos samazināt. PVN likme ir salīdzinoši augsta, un Latvija tiek minēta starp tām valstīm, kur ir visvairāk krāpniecisko shēmu ar šo nodokli. Gandrīz visā vecajā Eiropā pārtikai ir pazeminātā PVN likme, un runa ir tikai par pamatproduktiem - pienu, gaļu, graudaugiem un dārzeņiem, nevis saldumiem, alkoholu vai citām ekskluzīvām precēm. Tas valsts budžetam gadā varētu izmaksāt ap 100 miljoniem eiro. Tā nav tik liela nauda, jo to daļēji var kompensēt uz apgrozījuma palielinājuma rēķina, bet otro daļu nāktos kompensēt uz kādu citu preču rēķina - par to ir jādiskutē, skaidroja deputāta amata kandidāts.

«Vēl man gribētos, lai Latvijā tiktu iezīmēta nodokļa daļa, ko novirzīt veselības aprūpei. Šīs bezgalīgās runas par to, ka veselības aprūpei katastrofāli trūkst naudas, un cilvēku neapmierinātība ar veselības aprūpi ir tik izteikta, ka, manuprāt, ir pienācis pēdējai brīdis, lai cilvēki ar savu maksājumu piedalītos veselības aprūpes sistēmā. Tad mēs katrs zinātu, cik esam ieguldījuši valsts veselības aprūpes sistēmā un kādā veidā. Manuprāt, sociālās apdrošināšanas nodoklī nepieciešams ieviest obligātās veselības nodokļa komponenti. To varētu darīt, novirzot no sociālā nodokļa divus līdz trīs procentpunktus veselības aprūpei. Tāpat jau nākamgad varētu nepārskatīt otro pensiju līmeni, un tādā veidā mēs iegūtu vēl līdzekļus veselības aprūpei,» sacīja Kalvītis.

Viņš skaidroja - ja tiks īstenota nodokļu palielināšana, tā radīs vēl lielāku disproporciju nodokļu iekasēšanā, jo nodokļu maksāšana savā ziņā ir darījums starp uzņēmēju, pilsoni un valsti, tātad tam jābūt abpusēji izdevīgam. Savulaik, samazinot UIN likmi no 25% līdz 15%, tika prognozēts, ka iekasēs ļoti maz naudas, bet Kalvīša valdības laikā pirmajā gadā esot iekasēts 3,5 reizes vairāk naudas nekā pie liela nodokļa. Cilvēki šādi tika motivēti iznākt no ēnu ekonomikas sektora.

Uz augšu