Zviedrijā sāk nosaukt 2014.gada Nobela prēmiju laureātus. Stokholmā Karolinskas institūtā šodien nosauca Nobela prēmijas ieguvējus medicīnā.
Zināmi Nobela prēmijas medicīnā laureāti (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nobela prēmiju medicīnā saņems Džons O'Kīfe, Meja Brita Mozera un Edvards Mozers par šūnu atklāšanu, kas smadzenēs veido pozicionēšanas sistēmu.
«Ir jāatzīst, ka tas ir fantastisks atklājumu virknējums, patiesi aizraujošs,» paziņoja Nobela fizioloģijas komitejas sekretārs Jērans Hansons.
O'Kīfe ir neirozinātnieks un profesors Universitātes koledžā Londonā un dzimis īru imigrantu ģimenē Ņujorkā. Abi pārējie balvas ieguvēji ir precēts norvēģu pāris.
Balva piešķirta par viņu darbu, lai izprastu, kā cilvēka smadzenes palīdz orientēties apkārtnē.
«Kā mēs zinām, kur mēs esam? Kā mēs varam atrast ceļu no vienas vietas uz citu? Un kā mēs varam saglabāt informāciju tādā veidā, ka varam uzreiz atrast virzienu, kad ejam to pašu ceļu?» teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Šī gada Nobela prēmijas ieguvēji ir atbildējuši uz visiem trim jautājumiem, atklājot «iekšējo GPS» mūsu smadzenēs, kas palīdz mums orientēties.
«Džons O'Kīfe, Meja Brita Mozera un Edvards Mozers ir atrisinājuši jautājumu, kas gadsimtiem nodarbinājis filozofus un zinātniekus - kā smadzenes veido mums apkārtējās telpas karti un kā mēs varam atrast ceļu sarežģītā vidē?» norāda komiteja.
Mozeri ir piektais precētais pāris, kas ieguvis Nobela prēmiju.
Mozera tviterī pauda šoku par balvas piešķiršanu, savukārt viņas vīrs par balvu uzzināja tikai pusotru stundu pēc oficiālā paziņojuma, kad izkāpa no lidmašīnas Minhenē.
«Es biju patiesi pārsteigts. Es to nemaz negaidīju, tāpēc man nebija ne jausmas, kas notiek, kad mani lidostā apsveica ar ziediem,» Zviedrijas ziņu aģentūrai TT norādīja Mozers.
Minhenes lidostas amatpersonas apsveica laureātu, kad viņš izkāpa no lidmašīnas un ieraudzīja savā telefonā aptuveni 120 neatbildētus zvanus.
«Tad es redzēju, ka Jērans Hansons mēģinājis ar mani sazināties,» norādīja Mozers, kurš kopā ar sievu vada institūtu Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) Tronheimā.
«Mums ir kopīgs redzējums, mums patīk saprast, mēs to panākam, runājot viens ar otru, runājot ar citiem cilvēkiem, un tad mēģinām risināt jautājumus, kuri mūs interesē, labākajā veidā, kādu spējam iedomāties,» norādīja Mozera.
Viņa piebilda, ka brīdī, kad rodas ideja, ir milzīga atšķirība, vai to var apspriest uzreiz tai pašā mirklī vai arī nepieciešams iepriekš izplānot sanāksmi, kas var notikt tikai pēc divām vai trim nedēļām.
Trešais Nobela balvas laureāts 1939.gadā dzimušais O'Kīfe pauda prieku par balvas iegūšanu.
1971.gadā O'Kīfe atklāja pirmo pozicionēšanas sistēmas sastāvdaļu, atrodot žurkas smadzeņu daļā nervu šūnu tipu, kas tiek aktivizēts, kad žurka atrodas noteiktā vietā laboratorijā. Tādā veidā žurkas smadzenēs radās istabas karte.
Trīs desmitgades vēlāk, 2005.gadā, Meja Brita un Edvards Mozeri atklāja vēl vienu svarīgu smadzeņu orientēšanās sistēmas sastāvdaļu. Viņi identificēja nervu šūnu tipu, kas rada koordinātu sistēmu un ļauj precīzi noteikt pozīciju un atrast ceļu.
Šo šūnu tālāka izpēte var dot ieskatu tajā, kā tiek veidotas atmiņas, un izskaidrot, kādēļ cilvēkiem, atsaucot atmiņā pagātnes notikumus, tik bieži prātā jāiztēlojas vieta, kur tie notikuši.
Nobela prēmijas žūrija norādīja, ka Alcheimera slimnieki bieži apmaldās un neatpazīst ierasto vidi un šo šūnu izpēte var vairot izpratni par Alcheimera un citu slimību simptomiem.
Komentējot žūrijas izvēli, Oksfordas Universitātes neirofizioloģijas profesors Endrū Kings norādīja, ka O'Kīfe ir «revolucionizējis mūsu izpratni» par to, kā smadzenes rada telpas sajūtu.
Labdarības organizācijas «Wellcome Trust» Lielbritānijas nodaļas vadītājs nodēvēja O'Kīfi «par pasaules līderi, kas iedvesmojis veselu neirozinātnieku paaudzi».
Pagājušajā gadā Nobela prēmiju medicīnā saņēma amerikāņi Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens un vācietis Tomass Zīdhofs par atklājumiem, kas ļauj izprast vezikulu transporta mehānismu šūnu iekšienē un starp šūnām.
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un 881 000 eiro lielas naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Prēmiju pasniegšana atbilstoši tradīcijai notiek prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā 10.decembrī.
2013.gada Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā saņems amerikāņi Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens un vācietis Tomass Zīdhofs par atklājumiem, kas ļauj izprast vezikulu transporta mehānismu šūnās.