«Čikāgas Piecīšu» dziesmas tagad var dziedāt ikviens (22)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/Apollo

Ansamblim «Čikāgas Piecīši» šoruden īpaši ražas svētki – vienlaikus nāk klajā divas grāmatas. Viena no tām ir «Čikāgas Piecīšu brīnišķīgie piedzīvojumi», kura reiz jau izdota 1993.gadā, taču tagad nedaudz papildināta. Grāmatas autors Alberts Legzdiņš ar grāmatu ne tikai dod krietnu humora vitamīnu devu, bet arī paplašina apvāršņus. Savukārt, otra izdotā grāmata ir «Hei lailī un citas Čikāgas Piecīšu dziesmas», kurā apkopotas 119 dziesmas, to vārdi un pat akordi.

Atkal kopā

Uz grāmatu prezentāciju diemžēl nebija ieradušies visi ansambļa dalībnieki. Alberts Legzdiņš, lai arī ļoti gaidīja šo svinīgo notikumu, taču veselības stāvokļa dēļ, nespēja ierasties. Tomēr Lorija Vuda, Armands Birkens un Uldis Streips grāmatu prezentācijā bija manāmi jautrā noskaņojumā. Ansambļa dalībnieki ne vien atkal kopā uzdziedāja dziesmas, bet kopā ar portālu «Apollo» arī gremdējās atmiņās par kopā aizvadītajiem gadiem.

Šobrīd «Čikāgas Piecīšu» dalībnieki dzīvo gandrīz katrs savā pasaules malā, tomēr ik pa laikam cenšas satikties. Arī viņi paši nespēj noticēt tam, cik ātri laiks skrien un cik sen visi kopā nav koncertējuši.

«Atvadu un zelta jubilejas tūre bija 2011. gada vasarā, bet pēdējo reizi mēs tikāmies aizpagājušajā ziemā, jo tad saņēmām balvu par mūža ieguldījumu mūzikā,» stāsta Lorija. Pēc balvas saņemšanas Piecīši uzstājās «Palladium» koncertzālē, tas arī bija viņu pēdējais koncerts Latvijā.

Ar Piecīšu dziesmām visu mūžu

«Mums bieži saka: «Es biju bērns, kad jūs vēl Mežaparkā uzstājāties», atceras Uldis. «Cik tas mūs vecus pataisa! Mums nāk klāt 90 gadus vecas kundzes un pasaka, ka jau no bērnības klausās mūsu dziesmas. Paliek mazliet skumji ap sirdi,» smaidot atceras piecīši. Tomēr ne vien fani ir uzauguši ar Piecīšu dziesmām, arī viņi paši.

Lai arī nereti gadās saskarties ar dzīves realitāti un dažādu vecumi faniem, cilvēki pret piecīšiem vienmēr izturējušies sirsnīgi. Visspilgtāk dalībnieki atceras 1989.gadā notikušo, kad viņu koncerts pulcēja pilnu Mežaparka estrādi.

«Lai mūs sveiktu, cilvēki uz skatuves rindā stāvēja. Mēs nebijām pieraduši pie tā, jo ārpus Latvijas nevienam īpaši daudz ziedus nedāvina. Bet toreiz... Toreiz ziedi tika doti no sirds un ļoti daudz,» stāsta Armands. Lorija, savukārt, piebilst, ka Latvijā īpaši izteikta ir ziedu dāvināšanas kultūra, tomēr tajā laikā tas bijis vēl izteiktāk.

Lai arī vienā no grāmatām ir apkopotas 119 «Čikāgas piecīšu» dziesmas, kuras tagad ikviens varēs dziedāt pats, viņi paši uzskata, ka ir dziedājuši arī daudzas sliktas dziesmas.

«Sliktākais no Piecīšiem»

«Bieži vien mēs esam dziedājuši tik stulbas dziesmas, ka viņas robežojas ar jocīgām. Tagad to atceroties liekas neticami, ka mēs tās izpildījām. Mēs pat vienu brīdi apsvērām izlaist disku ar «Čikāgas piecīšu» sliktākajām dziesmām,» smejas dalībnieki.

Ansambļa dziedātās dziesmas jau sen kā folklorizējušās cauri laikiem vienojot dažādu paaudžu latviešu svešumā un Latvijā. «Hei lailī un citas Čikāgas Piecīšu dziesmas» dziesmu krājums piedāvā 119 ansambļa oriģināldziesmas, to tekstus un nošu rakstus, lai beidzot ieinteresētie izpildītāji ballītēs tās varētu atskaņot bez kļūdām.

Komentāri (22)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu