Rīgas pils ugunsgrēka lietā apsūdzētie vainu neatzīst

FOTO: Ieva Čīka/LETA

17 biezi sējumi – tik apjomīga ir Rīgas pils ugunsgrēka lieta, kuru prokuratūra nodevusi Rīgas apgabaltiesai. Pie lietas materiāliem tikušas arī nelaimes izraisīšanā apsūdzētas puses. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu joprojām neatzīst, bet prokuratūras celtajā apsūdzībā būvnieku juristi jau esot saskatījuši apstrīdamus faktus, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Panorāma». 

Rīgas pils ugunsgrēka lietā uz apsūdzēto sola sēdīsies trīs cilvēki. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka viens no tiem ir pilnsabiedrības «SBRE» pārstāvis, kas tobrīd bija atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet divi no rekonstrukcijas darbos iesaistītā apakšuzņēmuma «Friteks» – projektu vadītājs un strādnieks.

Prokuratūra gan amatus un uzvārdus oficiāli neatklāj, vien norāda, par ko celtas apsūdzības.

«Pie kriminālatbildības ir sauktas divas uzņēmuma norīkotās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu, un arī viena uzņēmumā strādājoša persona, kuras nevērīgā rīcība darba izpildes laikā izraisīja ugunsgrēku Rīgas pilī,» raidījumam atklāj Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.

Vienlaikus kriminālprocess nodots arī pret rekonstrukcijā iesaistītajām kompānijām – pilnsabiedrību «SBRE», būvkompānijām «Re&Re» un «Skonto būve», kā arī apakšuzņēmējiem «Friteks», apstiprina prokuratūrā.

Kompānijām par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli būtu piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Tie var būt no soda naudas līdz uzņēmuma likvidēšanai. Būvnieku juridiskie pārstāvji kopš piektdienas sākuši iepazīties ar 17 sējumus biezo lietu un secinājuši, ka tajā ir daudz apstrīdama.

«To, ko apsūdzība saka, ka ugunsgrēks ir noticis vienā vietā, mēs apstrīdam un uzskatām, ka ugunsgrēks ir noticis pavisam citā vietā. Tas ir viens punkts. Otrs punkts ir tas, ka inkriminē šīm fiziskajām personām, arī tehniskajam darbiniekam, ka viņš, darbojoties ar bīstamām ierīcēm, izraisīja ugunsgrēku. Mēs arī to apstrīdam, jo ne viņa vainas dēļ izcēlās ugunsgrēks,» sacīja zvērināts advokāts, pilnsabiedrības «SBRE» pārstāvis Jānis Muižnieks.

Versijas par ugunsgrēka izcelšanās vietu atšķiras. Viena no versijām liecina, ka ugunsnelaime varētu būt radusies bēniņos, kur ar leņķa slīpmašīnu grieztas ventilācijas caurules. Dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, kuru strādnieki paši apdzēsuši, taču pēc darba laika beigām neviens nav palicis negadījuma vietu uzraudzīt, tāpēc nav pamanīts, ka degšana atsākusies.

Šī versija atšķiras no būvnieku pieaicinātā eksperta slēdziena, ka liesmu cēlonis meklējams ēkas daļā, kurā būvdarbi nenotika.

Tikmēr Valsts nekustamo īpašumu piesaistītie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks tomēr sācies būvnieku pārraudzītajās pils telpās.

Uzņēmuma «Friteks» vadītājs, kura darbinieki ir apsūdzēto vidū, no atsakās komentēt šo procesu.

Tikmēr darbi Rīgas pilī turpinās. Kopš ugunsnelaimes pagājis gads un gandrīz četri mēneši, un beidzot būvnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka kuru katru dienu visu Rīgas pili atkal klās pastāvīgais jumts. Tāpat tiek solīts, ka līdz novembrī gaidāmajiem valsts svētkiem pabeigs darbu pie fasādes atjaunošanas, bet iekštelpās turpināsies dažādi rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Patlaban pilī nodarbināti aptuveni 220 cilvēki.

Uz augšu