Krievijas amatpersona norāda, kam pieder noslēpumainais «ārvalstu kuģis» (80)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Noslēpumainais «ārvalstu kuģis», kuru Baltijas jūrā Stokholmas arhipelāga rajonā šobrīd meklē Zviedrijas armija, varētu būt Nīderlandes zemūdene, pirmdien vēsta Krievijas ziņu aģentūras, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas amatpersonas teikto.

«Lai likvidētu spriedzi Baltijas jūras ūdeņos un ietaupītu Zviedrijas nodokļu maksātāju naudu, mēs iesakām [Zviedrijai] vērsties pēc paskaidrojumiem pie Nīderlandes flotes pavēlniecības,» avots Krievijas Aizsardzības ministrijā sacīja ziņu aģentūrām.

Avots norādīja, ka Nīderlandes dīzeļelektriskā zemūdene «Bruinvis» pagājušajā nedēļā veikusi uzdevumus netālu no Stokholmas.

Piektdien tā bija Tallinā un bija plānots, ka tā atgriezīsies pirmdien, norādīja avots.

Zviedrijas armija saistībā ar «ārvalstu zemūdens aktivitāti» kopš piektdienas izvērsusi plašu operāciju Baltijas jūrā līdzās Stokholmas arhipelāgam. Zviedru laikraksts «Svenska Dagbladet» sestdien vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.

Krievijas Aizsardzības ministrija jau noliegusi Rietumu mediju informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni, svētdien vēstīja ziņu aģentūra «Interfax».

Atbilstoši «Svenska Dagbladet» informācijai Zviedrijas Jūras spēku radiopārtveršanas dienests Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos reģistrējis radiosignālu pārraidi no kāda neidentificēta zemūdens objekta.

Signāli pārraidīti frekvencēs, kuras Krievijas Karaflote izmanto ārkārtas gadījumos, norādīja laikraksts, secinot, ka vēstījums, domājams, pārraidīts no avarējušas krievu zemūdenes.

Vēstījums bijis krievu valodā un pārraidīts uz staciju Kaļiņingradas apgabalā, vēstīja laikraksts.

80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ.

Plašu rezonansi izraisīja gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.

Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei «no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas», tāpēc atrašanās vieta noteikta «kļūmīgi» un «sliktas redzamības apstākļos» zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.

Komentāri (80)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu