Pēdējās nedēļas laikā satraukumu radījuši notikumi pie Zviedrijas krastiem, kur fiksēts kāds vēl nenoskaidrots objekts, visticamāk, zemūdene. Bijušais aizsardzības ministrs Atis Pabriks (V) sarunā ar portālu «Apollo» uzsver, ka pieņēmums par Krievijas zemūdenes atrašanos Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos ir loģisks, jo «neviens cits šajos ūdeņos nelien, izņemot krievus».
Pabriks norāda, ka šis objekts pie Zviedrijas krastiem ir jāvērtē ar vislielāko nopietnību, un tam jāpievērš lielāko uzmanību. Tiem, kuri nav iesaistīti šīs, iespējams, zemūdenes meklēšanā, nav pieejama pilnīgi visa informācija, jo tā ir pieejama tikai Zviedrijas bruņotajiem spēkiem.
«Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar Padomju savienības, un pašreiz arī Krievijas aktivitātēm Baltijas jūrā, es domāju, ka mēs ar diezgan lielu varbūtību varam teikt, ka pašlaik tās ir kādas Krievijas aktivitātes Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. Tāds pieņēmums būtu diezgan loģisks,» uzskata Pabriks.
Viņš norāda, ka zviedriem pašiem ir jāveic šī objekta meklēšanu un notikušā izmeklēšanu, un, iespējams, ka tas ir vēl viens solis uz priekšu Zviedrijai, lai politiski pārdomātu savu iespējamo sadarbību ar pārējām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, jo draudi Baltijas jūrā visām valstīm ir vienoti.
«Krievija dara visu, lai palīdzētu reģionam konsolidēties. Ja mēs paskatāmies uz to lidojumu skaitu, cik daudz Krievijas bruņotie spēki ir pietuvojušies mūsu valsts robežām pēdējā gada laikā? Tas biežums ir būtiski pieaudzis gan Somijā, gan Zviedrijā. Viņi ne vienmēr par to ziņo, bet mēs zinām par šīm kustībām - par zemūdenēm un kuģiem pie mums. Tā kā mums un zviedriem tie draudi ir lielā mērā līdzīgi, un, es domāju, ka viņu eksperti un militārās aprindas to ļoti labi redz un uztver to ļoti nopietni,» norāda Pabriks.
Komentējot iespēju, ka Krievija informācijas slēpšanas nolūkā varētu pieļaut zemūdenes nogrimšanu un tās apkalpes bojāeju, teorētiski šāda ir situācija ir iespējama.
«Ir redzami vairāki piemēri jau kopš Padomju laika un arī mūsdienu Krievijas, piemēram, zemūdene «Kursk». Mēs zinām arī to, ka Krievijas politiskajā kultūrā cilvēku vērtība netiek vērtēta pārāk augstu. Viņi ir vairāk pakļauti kādām ģeopolitiskām manipulācijām. Bet šajā gadījumā tās ir spekulācijas, jo mēs nezinām, cik nopietni un kas par problēmām tur ir,» saka Pabriks.
Runājot par iespējamo Zviedrijas iestāšanos NATO, Pabriks norāda, ka Zviedrijā doma par iestāšanos NATO ir jau visu laiku, tikai pašreiz jādomā, cik daudz sabiedrības to ir gatava pašreiz atbalstīt. Zviedrija, tāpat kā Latvija un daudzas citas Eiropas valstis pēdējā desmitgadē ir diezgan daudz demilitarizējušās. Tiesa, pēdējo gadu laikā Zviedrijai ir daudz lielāka militārā sadarbība ar Somiju, notiek daudzi militārie manevri.
«Beidzot parlamenti atvēl lielāku naudu aizsardzībai, principā, tiek sperti šie paši soļi, kas pie mums Latvijā,» norāda Pabriks.
Pēc šī notikuma Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos jautājums par Zviedrijas dalību NATO paliek arvien aktuālāks. Taču, kā norāda Pabriks, jāņem vērā, ka pēdējās Zviedrijas parlamenta vēlēšanās ir uzvarējuši sociāldemokrāti, un tas varētu neļaut pilnvērtīgi attīstīties šai idejai, jo sociāldemokrāti tradicionāli bijuši skeptiskāki par iestāšanos NATO.
«Vēl jāņem vērā tradicionālā Zviedrijas «consensus» tipa politika, kas arī neveicina Zviedrijas virzību uz NATO. Zviedrijas valdība nevēlas runāt par lietām, kas ir pretrunīgas, kontroversiālas. Tā ir viena no Zviedrijas politiskās kultūras tradīcijām, kas šajā momentā traucē,» uzsver Pabriks.
Noslēgumā Pabriks norāda, ka pagaidām notiekošais Zviedrijas ūdeņos nav zināms - tās ir spekulācijas.
«Citi saka, ka tur ir mazā zemūdene, citi vēl ko citu, bet ir skaidrs, ka kaut kas tur notiek. Ir vairāk kā skaidrs, ka tās nav no Rietumeiropas, Polijas vai Baltijas nākušas zemūdenes vai kuģi. Neviens šajos ūdeņos nelien, izņemot krievus,» norāda Pabriks.
