Kļuvis neoficiāli zināms, ka Latvija piedāvājusi Zviedrijai gan savu palīdzību zemūdenes meklēšanā, bet Zviedrija atteikusies. Zviedrijai nav NATO dalībvalsts un zemūdens skandālā centās parādīt saviem iedzīvotājiem, ka tās armija spēj garantēt drošību valstī bez citu palīdzības. Tāpat, ņemot vērā pēdējos Vladimira Putina izteikumus, jārēķinās, ka Krievija var būt gatava pat «visneiedomajākajiem scenārijiem», svētdien vēsta raidījums «Nekā Personīga» (NP).
«Zviedrija neraksturotu Krieviju kā draudu, bet Krievijas neparedzamība un rīcība padarījusi drošības situāciju sliktāku un destabilizējusi to. Un tāpēc mēs Krieviju uztveram kā problēmu reģionam.
Esam piedzīvojuši gadījumus, kad Krievijas lidmašīnas pārkapušas Zviedrijas robežu un pirms pāris nedēļām tika izsaukts Krievijas vēstnieks, lai viņam iesniegtu notu. Ārlietu ministrs to nodēvēja par vissliktāko incidentu, kādu viņam, esot astoņus gadus amatā, nācies redzēt,» raidījumam uzsver Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.
Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš norāda, ka Zviedrija 2008.gadā būtiski samazināja aizsardzības budžetu. Jūras spēkiem likvidēta helikopteru nodaļa. Tas jūras apsardzi pie Stokholmas krastiem, kur ir 20 tūkstoši salu labirinti, būtiski apgrūtina.
«Viņi ir ļoti lepni par saviem jūras spēkiem. Un viņi var būt lepni, bet viņi pārāk daudz samazināja operacionālās spējas. Tas ir fakts. Vispār Eiropā ļoti liela problēma ir operacionālo spēju samazināšana. Viens piemērs – Francija nākamgad samazinās 30 tūkstoš karavīru,» norāda Bērziņš.
Zināms, ka Baltijas jūrā Krievija izmanto divas zemūdenes - «Viborga» un «Dmitrovs». Līdz šim mūsu Aizsardzības ministrija ziņojusi par atsevišķām operācijām, kurās izmantoti kuģi, zemūdenes un jūras spēku helikopteris. Pēc šīs nedēļas Nacionālās drošības komisijas sēdes, atbildot uz NP jautājumiem, aizsardzības ministrs, iespējams, nejauši izrunājās par kādu mūsu militāristu novērojumu. Tas apstiprina, ka Krievijas rīcībā Baltijas flotē ir maza izmēra zemūdenes un tās izmanto arī Latvijas robežu tuvumā.
NP: Militāristi ir izteikušies, ka Krievijas flotē ir kādas divas zemūdenes, kas te Baltijas jūrā kursē. Vai pieļaujat iespēju, ka te varētu būt runa par mazām izlūkzemūdenēm?
Aizardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS): Nu tas, ka ir mazās zemūdenes to jau arī mēs piefiksējām. Ko mūsu bruņotie spēki piefiksēja – notika mazas zemūdenes uzcelšana uz klāja, par ko arī mēs informējām sabiedrību. Tā kā tas, ka Baltijas jūrā viņas ir, tas jau ir fiksēts.
NP: To, ka šāda zemūdene ir kaut kur izcelta – to gan neviens neteica..
Vējonis: Bija, bija...
Pēc diviem mēnešiem Latvija kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienībā. Un kā rāda citu valstu pieredze - tās vienmēr ir mērķi dažādām provokācijām.
«Es domāju, ka mums nevajadzētu automātiski gaidīt kaut kādas provokācijas mūsu prezidentūras laikā. Bet, protams, ir jābūt gataviem visādiem scenārijiem. Arī pat visneiedomajākajiem scenārijiem,» uzsver Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Latvijas militārie analītiķi norāda uz Krievijas plāniem nākamgad nopietni palielināt naudu, ko tērēt informatīvajām operācijām. Tajās ietilpst ne tikai būtisks atbalsts, piemēram, TV kanālam «Russia Today». Krievijas mērķis – graut citu valstu iedzīvotāju ticību savai valstij.
«Krievija to raksta atklāti ka viens no psiholoģiskās operācijas mērķiem ir izveidot tādu stāvokli valstī, kurā šīs konkrētās valsts iedzīvotājs negribēs cīnīties par savu valsti. Protams, ka tas ir teorētiskā līmenī un protams, ka kāds varētu pateikt, ka tas būtu ļoti grūti. Bet – mērķis ir tāds,» norāda Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš.
Kāda būs jaunā Krievijas ārpolitika, skarbi kritizējot ASV savā uzrunā konferencē Sočos, aizvakar izklāstīja Vladimirs Putins. Krievija identificē ASV kā savu pretinieku, jo tā vainojama pie līdzšinējās pasaules kārtības izjaukšanas, atbildīga par teroristu grupējumu rašanos, krāsainajām revolūcijām, kas izpostījušas vairākas valstis. No Putina uzstāšanās ir skaidrs, ka Krievijas jaunā ārpolitikas doktrīna kaimiņvalstīm būs krietni smagāka kā iepriekšējā. Vladimirs Putins paziņojis, ka tagad notiks spēle bez noteikumiem.
«Viņi ļoti skaidri saka – mēs neticam unipolārai pasaulei. Proti – mēs nedomājam, ka rietumi var kontrolēt pasauli. Un ir tikai rietumu un ASV intereses. Mums arī ir intereses. Mēs arī redzam pasauli savā veidā. Un tādā ziņā viņi šobrīd rāda ļoti skaidri, ka viņi ir ļoti gatavi aizstāvēt savas intereses un savu pasaules redzējumu. Un šis redzējums ir konfliktejošs. Un līdz ar to ir ļoti grūti prognozēt, ko viņi īsti izdarīs, bet mēs varam sagaidīt, ka informācijas un psiholoģijas operācijas diezgan pieaugs. Diezgan...» uzskata Bērziņš.