Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča solis, publiski atklājot savu homoseksuālo orientāciju, varētu iedrošināt citus, aģentūrai BNS ministra rīcību komentēja Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska.
Rinkēviča solis var iedrošināt citus (634)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzskata, ka neatkarīgi no Rinkēviča rīcības Latvijā būtu sākušās diskusijas par partnerattiecību regulējumu un galvenais jautājums pašlaik ir nevis vai to vajag, bet kad šāds regulējums tiks pieņemts.
«Ne uzreiz kas sāksies, bet noteikti, ka šīs Saeimas laikā būs mēģinājumi, un man liekas, ka tādi būtu neatkarīgi no tā, vai ārlietu ministrs to būtu deklarējis vai ne. Manuprāt, jautājums Latvijā ir nevis vai, bet kad. Protams, ka diskusijas būs asas, bet, manuprāt, tas ir jāizmanto, lai izglītotu sabiedrību. Viena no galvenajām problēmām ir bailes no dažādības,» komentēja centra direktore.
Viņa teica, ka Rinkēviča paziņojums varētu iedrošināt citus seksuālo minoritāšu pārstāvjus atklāt savu identitāti. Eksperte uzsvēra, ka Rinkēvičs kā ārlietu ministrs sabiedrībā ir ļoti augstu novērtēts.
«Ņemot vērā, ka Rinkēvičs ir populārākais un vislabāk novērtētais ministrs, tas arī cilvēkiem liks aizdomāties, ka mēs jau tomēr ejam un balsojam par cilvēku profesionālajām zināšanām, pieredzi, ne par kādu viņa identitātes svarīgu pazīmi, šajā gadījumā seksuālu orientāciju,» viņa norādīja.
Kopumā gan Cilvēktiesību centra vadītāja vērtēja, ka Latvijā joprojām ir ļoti konservatīvi uzskati, lai gan lietas ir gājušas uz priekšu un pieaug to cilvēku skaits, kas nenosoda homoseksuālas attiecības.
«Jāņem vērā mobilitāte Eiropā, daļa cilvēku ir dzīvojuši citās valstīs, strādā vai mācās kopā. Bet ir skaidrs, ka mēs vēl ciešam no padomju mantojuma, mūsu luterāņu baznīca ir ļoti konservatīva salīdzinājumā ar citām. Ir diezgan liela sabiedrības neinformētība,» uzskata Kamenska.
Viņa arī norādīja uz nesen pieņemtajiem Krimināllikuma grozījumiem un pantu par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu un darbībām, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ.
«Deputāti nespēja vienoties un nosaukt tiešā veidā seksuālās minoritātes. Bet tas jau liecināja, ka kaut kāda sapratne ir pieaugusi, pat ja seksuālās minoritāte Krimināllikumā nav tieši nosauktas kā aizsargājama mazākuma grupa,» skaidroja Kamenska.
«Varbūt ir daļa deputātu, kas nav gatavi atklāti izteikt savu atbalstu, bet domāju, ka izpratnes līmenis tomēr ir palielinājies. Protams, Latvijā pastāv ļoti daudz aizvēsturisku aizspriedumu pret seksuālām minoritātēm, bet pēdējo četru piecu gadu laikā Saeimā nav bijušas homofobiskas partijas, ir atsevišķi indivīdi ar tādiem uzskatiem. Lēnā garā politiķi Latvijā iet laikam līdzi,» sacīja Kamenska.
Jau ziņots, ka ceturtdien vēlā vakarā ārlietu ministrs Rinkēvičs savā «Twitter» kontā rakstīja: «Ar lepnumu pavēstu, ka esmu gejs.» Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir jārada tiesisks regulējums visu veida partnerattiecībām, «cīnīšos par to, zinu, ka tūliņ būs megahistērija».
12.Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele («Vienotība»), kas iepriekš iniciējusi partnerattiecību regulējuma nepieciešamību, jo Latvijā ir arī daudz heteroseksuālu pāru, kas nav precējušies, rakstīja: «No skapja nākamā diena. Apņēmos un domas neesmu mainījusi, šajā Saeimas sasaukumā uzrakstīt dzimumneitrālu kopdzīves regulējuma likumu.»
Tikmēr Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks no Nacionālās apvienības steidza atbildēt Viņķelei: «Rakstīt Jūs varat visu ko, bet likumus pieņem Saeimas VAIRĀKUMS. Jums tāda nav un nebūs.» Viņš arī pauda: «Nesaprotu ņemšanos ap zināmo pseidonotikumu. Tagad visi ministri paziņos par savu seksuālo dzīvi?»