Lāčplēša diena ir uzvaras diena. Latvijas galvaspilsētas brīvības atgūšanas diena un latviešu cīnītāju piemiņas diena. 1919.gada novembrī mūsu karavīri ne tikai atbrīvoja Rīgu, guva uzvaru pār pretinieku, bet arī ieviesa pārliecību par saviem spēkiem visu latviešu sirdīs.
Lāčplēša diena reiz bijusi Lāčplēša ordeņa dibināšanas, nevis atceres diena
Vēstures avoti liecina, ka pirmo reizi Lāčplēša diena tika atzīmēta 1919.gadā, tad tika dibināts arī Lāčplēša Kara ordenis (LKO). Par kaujas nopelniem to pasniedza gan Latvijas armijas, gan bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, gan ārzmniekiem, kuri bija sekmējuši valsts nodibināšu.
Gadu vēlāk - 1920.gadā - pirmajiem 288 LKO kavalieriem apbalvojumus pasniedza Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste. Toreiz 11.novembris netika uztverts kā karavīru piemiņas diena, kā mūsdienās, bet gan kā Lāčplēša kara ordeņa svētki.
Gadiem ejot arī 11.novembra svētku nosaukums mainījies vairākkārt, ap 1935.gadu tas bijis - Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki. Savu esošo nosaukumu svētki ieguva tikai 1988.gadā.
Kā karavīru atceres diena pirmo reizi atzīta 69 gadus vēlāk
Latvijas kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane portālam «Apollo» atklāja, ka neesot nekādu liecību par to, ka padomju laikos atklāti būtu svinēta Lāčplēša diena. Toreiz tēma par Latviju kā neatkarīgu valsti cilvēkiem bijusi tabu.
Šobrīd latviešiem tradicionāls notikums 11.novembra vakarā ir doties pie Rīgas pils nolikt svecīti un atcerēties par latviešu patriotiem, kuri cīnījās par mūsu valsti. Izrādās, ka pirmo reizi latvieši svecītes pie Rīgas pils devās nolikt 1988.gadā, kad Lāčplēša diena vēl nebija atzīta par atceres dienu. Oficiāli tas notika gadu vēlāk - 1989.gadā - šādu lēmumu pieņēma Latvijas Tautas fronte un Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība.
Pēdējo gadu laikā 11.novembrī ieviesušās tradīcijas
Jau kopš 1988.gada Lāčplēša dienā tradicionāli notiek dažādi pasākumi - militārā parāde, lāpu gājiens, vainagu nolikšanas ceremonija Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā. Mūsdienās līdztekus par tradīciju kļuvušajiem pasākumiem Lāčplēša dienā norisinās arī koncerti kultūras centros un dievnamos, izstādes, lekcijas un radošās darbnīcas.
Ekmane uzskata, ka galvenā atšķirība starp Lāčplēša dienas atzīmēšanu kādreiz un šobrīd ir Lāčplēša ordeņa ieguvēju neesamība: «Toreiz varoņus godināja, šobrīd viņu vairs nav. Tai skaitā arī liecinieku, kas varētu dalīties ar atmiņām par to laiku».
