Uzņēmums «Re&Re», kas bija galvenais būvuzņēmējs «Maxima Zolitūde» projektā, gada laikā pēc traģēdijas saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus vismaz 11 miljonu eiro apmērā, ziņo Latvijas televīzijas raidījums «de facto».
Pēc traģēdijas «Re&Re» saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus par 11 miljoniem (264)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka «Re&Re» lielākais uzvarētais konkurss bija Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkotais par Olaines cietuma jauna korpusa projektēšanu un būvniecību – 4 289 888,90 eiro. Divi nākamie lielākie iepirkumi ir par Saldus stadiona rekonstrukcija par 3 117 146 eiro un VSIA «Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs» 5.korpusa rekonstrukciju par 2 110 098 eiro.
«Re&Re» aizvadītā gada pārskatā norādīts, ka neskaidrība par nelaimes cēloņiem Rīgas pils un «Maxima Zolitūde» projektos neveicina sadarbību ar jauniem klientiem.
No pēdējā iesniegtā pārskata redzams, ka 2013.gadā būtiski vairāk tērēts uzņēmuma valdes atalgošanai. Ja gadu iepriekš šiem mērķiem iztērēti 244 tūkstoši eiro, tad 2013.gadā summa pieaugusi par vairāk nekā pusmiljonu un vadības atalgojumam atvēlēti 888 586 eiro.
Sagruvušās «Maximas» galvenā būvuzņēmēja «Re&Re» amatpersonas šogad augustā reģistrēja jaunu uzņēmumu – akciju sabiedrību «ReRe grupa». Uzņēmums skaidro, ka jaunā kompānija nodibināta, lai veidotu jauna līmeņa korporatīvās pārvaldes organizāciju. Un esošais «Re&Re» turpmāko attīstību plāno jaunveidotās grupas uzņēmumos.
«Re&Re» valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš noraida bažas par to, ka pēc restrukturizācijas no uzņēmuma paliktu tukša čaula: »Iespēja, ka uzņēmumā tiek mākslīgi mazināts aktīvu apjoms vai radīti apstākļi ar mērķi izvairīties no jebkādām saistībām un atbildības, ir izslēgta. «Re&Re» ir gatavs atbildēt par savām uzņemtajām saistībām to pasūtītāju, partneru un, nepieciešamības gadījumā, tiesas priekšā.»
To pašu uzsver uzņēmuma advokāts.
Pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrība gaidīja, ka policija steigs kādu arestēt, apķīlās uzņēmumu mantu un pieskatīs tos, kuriem vēlāk varētu nākties atbildēt tiesas priekšā par 54 cilvēku nāvi. Tomēr vēl līdz šim brīdim neviens cilvēks nav pasludināts par aizdomās turamo. Tiesa gan – ja to izdarītu uzreiz pēc traģēdijas, kriminālprocesā noteiktie termiņi liktu visus ierobežojumus jau tagad atcelt, jo ekspertu atzinuma, uz kura varētu balstīt apsūdzības, pagaidām vēl nav.
Ģenerālprokurors uzskata – ar nepamatotu steigu šai izmeklēšanai var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Bet policija gan turot acis vaļā. «Mēs sekojam līdzi dažādiem procesiem, un to jau arī procesa virzītāji tālāk vērtēs, vai tas bija darīts dažādos nolūkos, vai tamlīdzīgi, bet jebkurā gadījumā – mēs nenoliedzami sekojam līdzi šiem procesiem,» LTV raidījumam «de facto» saka Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Ne tik veiksmīga aina paveras, kad mēģina apmeklēt sagruvušās «Maximas» būvkonstrukciju projektētāja «HND Grupa» mājaslapā norādīto biroja adresi. Tur saka – kompānija pavasara pusē izvākusies. Tomēr «HND Grupas» īpašnieka un Maksimas būvkonstruktora Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks noliedz bažas, ka viņi varētu tā vienkārši pazust: “«HND grupa» pastāv, veic darbību un nav šobrīd nekādu mēģinājumu to likvidēt, vai maksātnespējas vai tamlīdzīgi – nekas tāds nenotiek. Uzņēmums turpina darboties.»
Pēc traģēdijas «Maximā» daudzi firmas iepriekš noslēgtie līgumi gan lauzti, un atbrīvoti darbinieki. Bet pērnā gada peļņu - vairāk nekā 78 407 eiro Sergets nolēma izņemt dividendēs.
Sergeta aizstāvis domu par juridiskās personas atbildību ar savu mantu un līdzekļiem noraida kā neadekvātu, apelējot pie cietušo interesēm. «Ja jebkurai no potenciāli iesaistītām juridiskām personām tiks uzlikts kaut kāds naudas sods, tad jāsaprot, ka tas būs par labu valstij un tas savukārt samazinās cietušo iespējas dabūt kaut kādas kompensācijas. Tā kā – vai tas ir prātīgākais risinājums – nezinu,» saka Zvejsalnieks.
«Maximā» notikušo traģēdiju savā pārskatā vispār pat nepiemin būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu noalgojusī kompānija «CM Consulting». Arī šī firma pērnā gada peļņu 96 021 eiro izņēma dividendēs.
Vienīgi sabrukušā objekta attīstītājs «Homburg Zolitude» aizvadīto gadu noslēdzis ar 1,2 miljonu eiro zaudējumiem. Toties tas aizvien cer pabeigt blakus esošās mājas būvniecību un pārdot dzīvokļus.
Par klientu uzticības atgūšanu šogad norūpējusies «Maxima Latvija». Tās peļņa pērn sasniedza 17 miljonus eiro un tā dividendēs netika izņemta. Lielu daļu no šiem līdzekļiem plānots investēt pārmaiņu plānā, lai atgūtu sabiedrības un darbinieku uzticību. «Uzņēmums ir viens no lielākajiem Latvijā, ar 4.lielāko apgrozījumu un lielākais darba devējs. Tas ir ļoti liels uzņēmums, un tas, kas ne vienu reizi vien ir teikts - uzņēmums kā likumpaklausīgs pilsonis ievēros visu, kas ir jādara un pildīs jebkādus valsts ierobežojumus, prasības vai vēl kaut ko,» saka «Maxima» Pārmaiņu vadības komandas pārstāvis Ivars Svilāns.
Ja neradīsies jauni šķēršļi, izmeklētāji apņēmušies šogad tikt līdz tam, lai procesā parādītos konkrēti aizdomās turamie un lietu varētu nodot prokuratūrai apsūdzību celšanai. «Lai kļūtu par aizdomās turamo, mums ir jābūt pārliecībai, ka ir iegūti, fiksēti un izvērtēti pienācīgā veidā visi pierādījumi, un procesa virzītāji arī lems jautājumus, kas attiecas arī uz mantisko jautājumu sakārtošanu kriminālprocesā. Tanī stadijā, kad cilvēki kriminālprocesā tiks atzīti par aizdomās turamajiem,» saka Grišins.
Policija nebīstas, ka līdz brīdim, kad kādam būs jāsēžas uz apsūdzēto sola, šis cilvēks, viņa manta vai arī uzņēmums varētu aizmukt.