«Krājbankā» vēl strādā 40 darbinieki

FOTO: Foto:Lita Krone/LETA

Patlaban likvidējamajā AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbankā») vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās «Krājbankas» maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu «Krājbankā», intervijā aģentūrai LETA stāstīja bankas maksātnespējas administratora «KPMG Baltics» pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 «Krājbankā» atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Otra darba joma saistīta ar arhivēšanu un dokumentu nodošanu. Administratoram ir pienākums visus dokumentus noteiktā formātā nodot arhīvam un jāarhivē gan papīra dokumenti, gan arī elektroniskie.

Ir jāarhivē arī elektroniskās bankas sistēmas. Sistēmas ir sarežģītas un apjomīgas, tās ir jāreducē. «Nevar vienkārši pārkopēt informāciju, bet ir jāmaina tehnoloģijas, lai informāciju pārliktu uz citām tehnoloģijām, padarītu datu apjomu mazāku. Tajā pašā laikā nekas nedrīkst pazust, tāpēc viss pirms pārcelšanas tiek dublēts un trīsreiz nomērīts,» sacīja Petrauska. Sistēmu maiņa prasa daudz laika, šis projekts tiks īstenots nākamos 12 mēnešus.

Administratora pārstāve atzina, ka vēl viens «sāpju bērns» ir sertifikāti. «Krājbankai» nav sertifikātu apkalpošanas tiesību, jaunais sertifikātu apsaimniekotājs ir «Altum». «Ar sertifikātiem ir saistīts ievērojams dokumentu kopums, ko gribam nodot, bet ko neviens neņem pretī,» sacīja Petrauska.

Viņa prognozēja, ka minēto arhivēšanas un datu migrācijas darbu dēļ nākamajos desmit mēnešos bankas darbinieku skaits ievērojami nesamazināsies.

Petrauska uzsvēra, ka administrators cenšas visu darīt kā gādīgs, rūpīgs saimnieks, lai lieki netērētu naudu. Piemēram, tiek meklēti izdevīgāki risinājumi samaksai par licencēm, tiek meklēti risinājumi telefona rēķinu samazināšanai, tiek samazinātas arī izmantotās telpas.

Kā ziņots, 2011.gada novembrī Latvijas finanšu tirgus uzraugi apturēja «Krājbankas» darbību, jo bankā tika konstatēts apmēram 140 miljonu eiro līdzekļu iztrūkums. 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa «Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu, par «Krājbankas» maksātnespējas administratoru tika apstiprināts «KPMG Baltics». Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt «Krājbankas» bankrotu. Bankrotu lūdza sākt administrators, kas secināja, ka neviens no četriem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Uz augšu