«Krājbankas» administrators neprognozē, cik līdzekļu vēl izdosies atgūt

FOTO: Lita Krone/LETA

Patlaban nav iespējams prognozēt, cik līdzekļu vēl izdosies atgūt likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbankas») administratoram, intervijā aģentūrai LETA atzina bankas administratora «KPMG Baltics» pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Līdz šim administrators Noguldījumu garantiju fondam pārskaitījis 223 miljonus eiro. «Tiklīdz ir jauni brīvi līdzekļi, kas nav nepieciešami bankas likvidācijas procesa nodrošināšanai, tā tie tiek pārskaitīti Noguldījumu garantiju fondam. Labā ziņa ir tā, ka valsts parāds - nauda, ko valsts aizdeva Noguldījumu garantiju fondam, - ir atgūts un atmaksāts,» sacīja Petrauska.

Līdz šim no nekustamo īpašumu izsolēm atgūti 11 miljoni eiro, no kustamās mantas pārdošanas - trīs miljoni eiro, no meitassabiedrību pārdošanas un likvidēšanas - 8,8 miljoni eiro, bet no aizdevumu atgūšanas un pārdošanas - 165,3 miljoni eiro. Pēc maksātnespējas iestāšanās «Krājbankas» kontos vēl bija naudas līdzekļi, kas arī tika pārskaitīti Noguldījumu garantiju fondam.

Petrauska atzina, ka, protams, prasījumu skaitļi ir ļoti lieli. Kopējais prasījumu apmērs bija 770 miljoni eiro. Tomēr advokāte vērsa uzmanību, ka 99,8% noguldītāju atguva savus noguldījumus «Krājbankā». Ārpus šiem 99,8% palikuši tie 0,2% bankas klientu, kuriem saskaņā ar likumu nepienācās garantētā atlīdzība, un tie, kuriem bija noguldījumi virs 100 000 eiro.

Patlaban nav iespējams prognozēt, cik līdzekļu izdosies atgūt, jo rit sarežģīti tiesas procesi gan par savulaik korespondentkontos palikušās naudas atgūšanu, gan par zaudējumu piedziņu no bijušajām bankas amatpersonām un bijušā īpašnieka Vladimira Antonova. Arī bankas rīcībā palikušie īpašumi ir sarežģīti gadījumi.

«Krājbankai» vēl ir palikuši sarežģīti vai ar iepriekšējām bankas amatpersonām un īpašniekiem saistītie kredīti. Ir 465 šādi aizdevumi ar kopējo prasījumu vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. No šiem kredītiem arī noteiktā laika periodā tiks atgūta kāda nauda summa, skaidroja advokāte.

Kā ziņots, 2011.gada novembrī Latvijas finanšu tirgus uzraugi apturēja «Krājbankas» darbību, jo bankā tika konstatēts apmēram 140 miljonu eiro līdzekļu iztrūkums. 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa «Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu, par «Krājbankas» maksātnespējas administratoru tika apstiprināts «KPMG Baltics». Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt «Krājbankas» bankrotu. Bankrotu lūdza sākt administrators, kas secināja, ka neviens no četriem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Uz augšu