Bernes Tēlotājmākslas muzejs ceturtdien publiskojis sarakstu ar visiem mākslas darbiem, kas tika atrasti vācu kolekcionāra Kornēliusa Gurlita kolekcijā.
Šveices muzejs publisko Gurlita kolekcijas darbu sarakstu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā jau ziņots, muzejs šonedēļ paziņoja, ka pieņems Gurlita novēlēto mantojumu, taču gādās, lai nacistu nolaupītie darbi tiktu atdoti patiesajiem mantiniekiem.
«Mēs solījām caurredzamību, un tagad atbilstoši rīkojamies,» paziņoja Bernes Tēlotājmākslas muzeja direktors Matiass Frēners.
Muzejs cer, ka saraksta publicēšana ļaus atrast gleznu un skiču patiesos īpašniekus.
169 lappuses garais saraksts publiskots muzeja mājaslapā «kunstmuseumbern.ch». Starp slavenākajiem darbiem ir fovista Anrī Matisa 1924.gada glezna «Sēdoša sieviete», romantisma mākslinieka Ežēna Delakruā austrumnieciskie zīmējumi un Gistava Kurbē ainava.
Bernes Tēlotājmākslas muzejs norāda, ka izmeklēšanas gaitā saraksts tikšot papildināts.
Gurlita tēvs Hildebrands kolekcionēja ebrejiem un Vācijas muzejiem nacistu valdīšanas laikā atņemtos darbus.
Pirms savas nāves Gurlits atzina, ka vismaz vienu no simtiem gleznu, kas ir viņa īpašumā, nacisti nolaupījuši tās likumīgajiem īpašniekiem ebrejiem. Pārējie mākslas priekšmeti, domājams, piederēja Vācijas muzejiem, pirms nacisti tos aizvāca, atzīstot tos par «deģenerātu mākslas» paraugiem.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot īpašniekus tos pārdot par nesamērīgi zemu cenu.