«Vienotībā» konflikts starp Āboltiņas un Viņķeles-Čigānes grupējumu

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Komisijas viceprezidenta un premjerministres partija «Vienotība» dažu mēnešu laikā no partijas, kas apvieno politiskos spēkus Latvijā, bija kļuvusi par partiju, kur iekšpolitiskajās cīņās un cīņā par varu tika izmantota šantāža un draudi, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Solvitas Āboltiņas un Ilzes Viņķeles konflikts kļuva publisks pēc Saeimas vēlēšanām. Par Viņķeli balsoja daudz rīdzinieku un viņa, atšķirībā no Solvitas Āboltiņas, uzreiz iekļuva Saeimā. Daudz balsu saņēma arī Lolita Čigāne un abas nāca klajā ar paziņojumu, ka Āboltiņas sabiedrotajam, balsu pirkšanā aizdomās turētajam Dzintaram Zaķim vairs nav vietas ne partijā, ne Saeimā. Par Saeimas frakcijas vadītāju abas izvirzīja Intu Dālderi. Tomēr Āboltiņai frakcijā bija vairākums un vadību pārņēma viņa.

Bijusī labklājības ministre VIņķele vēlējās strādāt valdībā, tomēr amats viņai neatradās. Deputātei arī neuzticēja vadīt nevienu Saeimas komisiju. Gatavību kļūt par izglītības ministri izteica arī Lolita Čigāne, tomēr pret to iebilda «Vienotības» izglītības darba grupas vadītāja Ina Druviete. Viņa arī nepieļāva domu, ka par šīs ministrijas parlamentāro sekretāri varētu kļūt Viņķele. Druviete Āboltiņai un valdības vadītājai Laimdotai Straujumai piedraudēja, ka tādā gadījumā aizies no partijas un paraus līdzi vēl 20 biedru.

«Jā. Tik tiešām, es pieklājīgā īsziņā informēju mūsu partijas vadītāju un premjerministri, ka es neuzskatīšu par iespējamu būt līdzatbildīgai par to politiku, kuru Izglītības un zinātnes ministrijā varētu īstenot Ilze VIņķele, un ka šādu viedokli man ir pauduši vismaz 20 partijas izglītības darbinieki. Tas arī bija viss. Protams, es varu justies gandarīta, ka mans viedoklis ir respektēt,» skaidro Druviete.

Vēl vienu iemeslu konfliktam radīja Viņķeles un Čigānes ideja likumā nostiprināt nereģistrētās partnerattiecības. Pret to iestājās Āboltiņa. Viņasprāt, homoseksuālo attiecību legalizāciju nesapratīs partijas atbalstītāji, kas jau pēc pāris gadiem dosies uz pašvaldību vēlēšanām. Viņķeles – Čigānes idejas varot partijai kaitēt.

«Bet jautājums, vai mēs to gribam ieviest, vai esam partija, kura ir Eiropas Tautas partiju grupā un tā ir mūsu prioritāte, tā nav partijas «Vienotība» prioritāte. Mēs, protams, esam gatavi risināt tās praktiskās lietas, kas attiecas uz mantošanu, kas attiecas uz saslimšanu un tādām lietām, bet tāpēc nav jārada partnerattiecību likums,» uzsver Āboltiņa.

Par vēl vienu Āboltias opozicionāru kļuva deputāts Andrejs Judins, kuram neizdevās kļūt par Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju. Āboltiņa starppartiju sarunās viņu neatbalstīja. Toties Viņķeles tēva Jura Vidiņa vadītā Viļānu «Vienotības» nodaļa Judinu izvirzīja partijas priekšsēdētāja amatam.

Pēdējās dienās pirms partijas kongresa Saeimas kuluāros sāka parādīties ziņas, ka Viņķele ar domubiedriem no «Vienotības» varētu aiziet, par aptuveni trešdaļu samazinot «Vienotības» frakciju. Pati deputāte gan to noliedz, toties Āboltiņu šāds pavērsiens nebaida.

«Protams, liberālās nišas partijas nišas vieta Latvijas politikā ir brīva. Un varbūt, varbūt, ka, ja ir tik nepārvarama vara pašiem ievērot to demokrātijas principus un iekļauties vairākuma lemtajā, tad varbūt arī risinājums, ka nu, diemžēl, «Vienotībai» būs mazāka frakcija. Šobrīd tāda saruna nav bijusi, tas netiek deklarēts, un es līdz šim vienmēr esmu uzskatījusi, ka man ir izdevies apvienot dažādus viedokļus, šobrīd visi mēģinājumi to darīt kaut kā nav sekmējušies.»

Viņķele jau savām idejām meklētu atbalstu ārpus «Vienotības». Lai runātu par kopīgām liberālajām vērtībām, tikusies ar Saeimā neiekļuvušās partijas Latvijas attīstībai jauno vadītāju Juri Pūci.

Konflikts «Vienotības» biedrus ir nobiedējis. Tādēļ kongresā viens pēc otra partijas vecbiedri centās abas puses samierināt.

«Liberālo vērību paudēju izstumšana no partijas nav tālredzīga, jo tā aizbaida no partijas atbalstītājiem liberāli noskaņotus vēlētājus, kuriem «Vienotība» Latvijas politiskajā spektrā ir vienīgā iespējamā izvēle,» saka Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

«Es domāju, ka mums ir jāstrādā pie tiem jautājumiem, kas tiešām ir mūs kā dažādus politiskos spēkus apvienojuši. Mēs zinām, ka «Vienotība» ir radusies, apvienojoties vairākiem politiskajiem spēkiem, līdz ar to «Vienotība», protams, nav ideoloģiski ārkārtīgi šaura partija, ja mēs runājam par šo jautājumu – konservatīva vai liberāla, tas nozīmē, ka mums ir šajā jautājumā tomēr jāsaglabā zināms balanss un jāļauj dažādiem partijas biedriem palikt pie saviem viedokļiem,» saka Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

No jauna ieguvusi varu, Āboltiņa, šķiet, negrasās ieklausīties ne Kalnietē, ne Dombrovskī. Konflikts tikšot pārrunāts jau tuvākajās valdes un frakcijas sēdēs. Nākamās partijas vadītāja un valdes vēlēšanas ir pēc diviem gadiem. Par nākamās paaudzes līderi «Vienotība» gatavo bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu, kurš partijā iestājās īsi pirms Saeimas vēlēšanām. Tagad jau viņš kļuvis par valdes locekli.

Uz augšu