Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/21/11012482t1h1296.jpg)
Ātro kredītu nozares sakārtošana atkal zem jautājuma zīmes, secina Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Būtiski likuma grozījumi, kurus jau atbalstīja iepriekšējais Saeimas sasaukums, tagad ir apdraudēti. Nav zināms, vai 12. Saeimas deputāti ar tiem turpinās strādāt.
Jau vasarā Saeima lēma par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie ievērojami iegrožotu ātro kredītu biznesu. Piemēram, nosaka maksimālo gada procentu likmi, ierobežo nokavējuma procentus un liedz izsniegt kredītus naktī. Pēc šī balsojuma vienpadsmitās Saeimas deputāti pie darba ar likumu tā arī neatgriezās, bet jaunajam sasaukumam nav pienākuma grozījumus pārņemt. Tagad deputātiem ar atsevišķu balsojumu plenārsēdē ir jālemj - vai turpināt skatīt likumu.
Pirmajai par to ir jālemj Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Pagaidām komisijas deputāti lēmuma pieņemšanu atliek. Galvenie argumenti – pats likumprojekts nekvalitatīvi izstrādāts un nav informācijas par to, vai problēmas ātro kredītu nozarē joprojām pastāv. Daudzi komisijas locekļi piedāvā – esošos grozījumus «norakt», bet kādreiz nākotnē sākt visu no jauna. Šādu viedokli raidījumam «De facto» pauž Saeimas deputāti Ivars Zariņš, Ingmārs Līdaka un Edvards Smiltēns.
Deputātu iebildumi teju vārds vārdā saskan ar nozares lobistu, nebanku kredītdevēju asociācijas, pausto. «Nepieciešams skatīties, kādas sekas ir atstājuši esošie regulējumi, un vai joprojām šie jautājumi ir aktuāli. Pēdējo divu gadu laikā pieņemti tik daudz grozījumu, kas regulē nozari: gan maksātspējas vērtēšana, gan Ministru Kabineta noteikumi, kas ierobežo reklāmas saturu, gan tas, ka informācija ir jāsniedz nozares uzraugam PTAC, kas divreiz gadā tiek darīts», intervijā LTV stāsta Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītājā Baiba Fromane.
Taču ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunajai Saeimai likumprojekts būtu jāpārņem. «Kredīti joprojām tiek izsniegti vieglprātīgi. Tos izvēlas cilvēki ar zemiem ienākumiem, ar zemu maksātspēju un nonāk parādu jūgā. Ja kredītprocenti ir lieli, ja nokavējuma procenti ir lieli, apburtā lokā nokļūstot, viņi vairs nevar sakārtot savu finanšu situāciju», pauž ministre.
Nākamnedēļ ministrijas un nozares pārstāvji atkal viesosies Saeimas komisijā un mēģinās pārliecināt deputātus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš norāda, ka daudz ir atkarīgs tieši no ministrijas viedokļa.
Laika ir maz – iepriekšēja sasaukuma likumprojektus deputāti var pārņemt tikai līdz Ziemassvētku brīvdienām, tātad – vēl divas nedēļas. Ja tautas kalpi nolems likuma grozījumus uz lielo Saeimas balsojumu nevirzīt, to vēl var izdarīt pati ministrija. Uz jautājumu, vai to plāno darīt, ekonomikas ministre atbild izvairīgi: «Nevaram jau skriet ar pieri sienā, jo likumdevējs vienalga ir gala vārda teicējs šajā jomā.»