Dāņu pētnieki ir atklājuši saikni starp zemu D vitamīna līmeni asinīs un paaugstinātu pāragras nāves risku. Satraucošie pētījuma rezultāti publicēti Lielbritānijas medicīnas žurnālā (British Medical Journal).
Zems D vitamīna līmenis izraisa pāragru nāvi. Latvijā dati ir satraucoši (71)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zems D vitamīna līmenis asinīs palielina priekšlaicīgas nāves risku par 30–40 %. Pie šāda secinājuma nākuši dāņu zinātnieki plašā pētījumā, kura rezultāti nesen tika publicēti respektablajā Lielbritānijas medicīnas žurnālā (British Medical Journal)*. Pētījumu vadīja Bērge Nordestgords (Børge Nordestgaard), kurš ir Kopenhāgenas universitātes klīniskais profesors un Herlevas slimnīcas galvenais ārsts. Saskaņā ar viņa sacīto, ja D vitamīna līmenis asinīs ir zemāks par 12 ng/ml (jeb 30 nmol/l), risks nomirt no vēža palielinās par 40 %, savukārt kopējā mirstība pieaug par aptuveni 30 %.
«Mēs esam dokumentāri pierādījuši, ka zems D vitamīna līmenis ir bīstams, jo tas palielina kopējo mirstību par 30 %, un tas ir ļoti nozīmīgs rādītājs,» sacīja profesors Nordestgords intervijā vienam no vadošajiem Dānijas izdevumiem laikrakstam Politiken. Viņš uzsvēra, ka šis ir pirmais pētījums, kas pierāda cēloņsakarību starp D vitamīna nepietiekamību un paaugstinātu mirstību.
Pētījumā, kuru veica Herlevas slimnīcas un Kopenhāgenas universitātes speciālisti, piedalījās gandrīz 96000 cilvēku. Pētnieki ņēma vērā tādus mirstību ietekmējošos faktorus kā smēķēšana, alkohola lietošana, pacientu svars, paaugstināts asinsspiediens un fiziskās aktivitātes līmenis. Dalībnieku novērošana ilga 19 gadu.
Satraucoši dati par D vitamīna līmeni pieaugušajiem Latvijas iedzīvotājiem
Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par D vitamīna līmeni iedzīvotājiem, un to rezultāti nav iepriecinoši. Saskaņā ar pētījumu**, ko veica Latvijas Osteoprozes un kaulu metabolo slimību asociācijas un Rīgas Stradiņa universitātes ārsti, 82 % Latvijas iedzīvotāju ir zems D vitamīna līmenis. Pamatojoties uz laboratorijas analīžu datiem un to apstrādes rezultātiem, tika secināts, ka vairāk nekā 55 % dalībnieku bija D vitamīna deficīts, bet 26,8 % cilvēku šā vitamīna koncentrācija asinīs bija nepietiekama. Pietiekamu D vitamīna līmeni novēroja tikai 17,8 % dalībnieku. Kopā tika analizēti dati par 4809 cilvēkiem (4330 sievietēm un 479 vīriešiem).
D vitamīna papildu lietošana
Apkopojot pētījumu gaitā iegūtos datus, var secināt, ka normāla D vitamīna koncentrācija organismā ir vitāli svarīga veselības uzturēšanai. Īpaši satraucoši ir tas, ka, lai gan D vitamīna deficīts var neradīt manāmas problēmas īstermiņā, tas var paaugstināt saslimšanu un priekšlaicīgas nāves risku ilgākā laika posmā.
Lai pietiekamā daudzumā uzņemtu D vitamīnu, ieteicams lietot pārtikā treknās zivis un jūras veltes, kā arī uzturēties saulē dienas vidū vismaz pusstundu dienā. Vēl viens veids kā papildināt savas D vitamīna rezerves ir farmaceitisko preparātu lietošana.
Avoti:
* Shoaib Afzal, registrar (1,2), Peter Brøndum-Jacobsen, registrar (1,2), Stig E Bojesen, professor (1,2,3), Børge G Nordestgaard, professor (1,2,3)
Genetically low vitamin D concentrations and increased mortality: mendelian randomisation analysis in three large cohorts;
BMJ 2014;349:g6330 doi: 10.1136/bmj.g6330 (publicēts 2014. gada 18. novembrī)
1) Department of Clinical Biochemistry and Copenhagen General Population Study, Herlev Hospital, Copenhagen University Hospital, DK-2730
Herlev, Denmark;
2) Faculty of Health and Medical Sciences, University of Copenhagen, Copenhagen, Denmark;
3) Copenhagen City Heart Study, Frederiksberg Hospital, Copenhagen University Hospital, Frederiksberg, Denmark
**I. Rasa and M. Mukāne. Alarming results of vitamin D status among adults in Latvia; Endocr Rev. 2013; 34: 03_Meeting Abstracts, MON-260.