Jau vairākus mēnešus Polijas ābolu audzētāji pārdod savus augļus zem pašizmaksas. To ir ietekmējušas augustā ieviestas Krievijas sankcijas, vēsta LTV raidījums «de facto».
Polijā noliktavās uzkrājies astronomisks ābolu apjoms (96)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms embargo puse no visa Polijas ābolu eksporta aizceļoja uz Krieviju. Kooperatīvā «Rajpol» stāsta, ka kopš sankciju ieviešanas audzētāju noliktavās visā valstī uzkrājies astronomisks nepārdotu ābolu apjoms – miljons tonnu.
«Rajpol» ābolu audzētāju kooperatīvs apvieno aptuveni 100 zemniekus. «Rajpol» priekšsēdētājs Huberts Vozņaks intervijā LTV atklāj: «Uzreiz pēc embargo ieviešanas cenas strauji kritās – uz pusi. Sezona vēl nav beigusies, bet jau tagad varam teikt, ka klāt ir ļoti smagie laiki. Mēs spēsim noturēties gadu-divus, bet ja nekas nemainīsies, daudzi no lauksaimniekiem un tādi uzņēmumi, kā mūsu, iespējams, bankrotēs.»
Polijas sabiedrība reaģēja ar sociālu kampaņu – iedzīvotājus aicināja ēst ābolus, lai atbalstītu zemniekus. Ābolu patēriņš pieauga vismaz par piektdaļu, taču tas būtiski nemainīja situāciju. Polijas Ekonomikas ministrija uzsver, ka dara visu iespējamo, lai palīdzēt lauksaimniekiem. Teju katru nedēļu ministrijas pārstāvji apciemo kādu valsti, kas nākotnē varētu kļūt par jaunu tirgu.
Dažos zemniekos ministrijas centieni izraisa smieklus. Te uzsver - lielie audzētāji jaunu tirgu apgūs ātrāk par jebkuru ministriju, bet mazie tik un tā nespēs izsisties mazpazīstamā valstī. Turklāt, pārorientēties nemaz nav tik viegli. Uz Krieviju eksportē šķirnes, kuras negaršo nedz poļiem, nedz Āzijas valstu ēdājiem. Pievilcīgi tirgi varētu būt Alžīra un Maroka, taču tur nav pieraduši pie daudzkrāsainiem āboliem – alžīriešu izpratnē ābols ir vai nu zaļš, vai sarkans, vai dzeltens. Viss pārējais – brāķis.
Kopumā Varšavas piedāvājumus situācijas uzlabošanai te atstāsta kā anekdoti. «Mums bija tikšanās, kur valdības pieaicinātie zinātnieki piedāvāja to ābolu uzkrājumu izbarot mežacūkām. Bet es šitiem saku – jūs saprotat, ka mums ir tādi apjomi, ka būtu jāatrod miljons mežacūku, lai katra no tām norītu tonnu ābolu?», sarunā ar «de facto» stāsta cits lauksaimnieks, Jaceks Pruškovskis.
Saviem spēkiem ar problēmu ir tikuši galā paprikas audzētāji. Kaut gan paprikas, tāpat kā ābolu, cenas uzreiz pēc embargo ieviešanas kritās lauksaimnieki nodibināja apvienību, atteicās no starpnieku pakalpojumiem un sāka tirgot papriku vairumtirdzniecības bāzēs.
Toties lauksaimnieki ir gandrīz vienīgā Polijas iedzīvotāju grupa, kas sajuta Krievijas noteiktā embargo ietekmi. Valsts ekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties. Samazinās bezdarbs, Polijas IKP pieaugums šogad ir otrs lielākais Eiropā, palielinās turīgo iedzīvotāju skaits un aug summas, ko pilsoņi plāno tērēt Ziemassvētku dāvanām.
Polijas Ekonomistu asociācijas prezidents Rišards Petru to saista ar 1998.gada krīzi: «Tad pēkšņi pazuda viss Krievijas tirgus. Kopš tā laika Polijas eksportētāji ir pārorientējušies uz Rietumiem, jo Krievija ir ļoti nestabila valsts. Tāpēc mūsdienās Krievijas sankcijas pret Poliju mūs neietekmē. Tāpat mēs jau pieradām pie tā, ka kopš Vladimirs Putins ir pie varas, Polija ik pa brīdim saskaras ar kādām sankcijām, to jau piedzīvoja gaļas ražotāji, ābolu audzētāji.»
Tagad pārtikas tirgošana Krievijai veido tikai pusprocentu no visa Polijas eksporta. Lielāka daļa Polijas sabiedrības, arī politiskās elites, atbalsta stingrāku sankciju ieviešanu pret Krieviju, lai tā apturētu piedalīšanos bruņotajā konfliktā Ukrainas Austrumos. Turklāt, tie nav tikai pilsētu iedzīvotāji, kurus embargo tikpat kā neskar, bet arī lauksaimnieki. Lai gan atbalsts sankcijām ir liels, sabiedrība nepieprasa iejaukšanos Ukrainas konfliktā.