Eiropas Savienība (ES) Ukrainas atbalstam piešķirs 1,8 miljardus eiro, tā preses konferencē pēc Eiropas Komisijas (EK) komisāru kolēģijas tikšanās ar Latvijas valdību paziņoja EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Junkers: ES Ukrainas atbalstam piešķirs 1,8 miljardus eiro (100)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par Ukrainu, Junkers sacīja, ka ES turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, piešķirot 1,8 miljardus eiro kā atbalsta naudu.
«Eiropas solidaritāte ar Ukrainu nav tikai tukši vārdi,» paziņoja EK priekšsēdētājs, piebilstot, ka viņam ir daudz cerību, ka Latvija arī palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar Krieviju.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, makrofinanšu palīdzības programmas īstenošanai ir jānotiek 2015.gadā un 2016.gada sākumā. Plānotā programma ir vērsta uz Ukrainas ekonomiskās un finanšu situācijas stabilizāciju, un tā ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei. Latvija kā ES Padomes prezidējoša valsts aktīvi atbalstīs minētās programmas pieņemšanu un īstenošanu, lai sekmētu Ukrainas ekonomikas atveseļošanos.
Kopš 2010.gada šī būs jau trešā makrofinansiālās palīdzības programma Ukrainai. 2014.gadā Ukrainai tika piešķirta makrofinansiālā palīdzība 1,36 miljardu eiro apmērā, bet pēdējo maksājumu 250 miljonu eiro apmērā paredzēts izmaksāt līdz 2015.gada pavasarim.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība šodien tikās ar EK komisāru kolēģiju, lai plenārsesijā un vairākās grupu debatēs apspriestu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē programmu un prioritātes - ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.
EK priekšsēdētāja Junkera vietniekiem un komisāriem bija gan divpusējas tikšanās ar ministriem, gan arī viņi iesaistījās dialogā ar galvenajām ieinteresētajām personām un Saeimas deputātiem.
Komisāru kolēģija apmeklē dalībvalsti, kas ir ES Padomes prezidentvalsts, lai ar dalībvalsts valdību apspriestu ES prioritātes nākamo sešu mēnešu periodam.
Kā ziņots, no šī gada 1.janvāra Latvija ir ES Padomes prezidentvalsts, savukārt no jūlija līdz decembrim ES Padomē prezidēs Luksemburga, no nākamā gada janvāra līdz jūnijam prezidēs Nīderlande, bet no jūlija līdz decembrim - Slovākija.
ES 28 dalībvalstis katra sešus mēnešus rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus. Šajā periodā prezidentvalsts vada sanāksmes daudzos līmeņos, ierosina pamatnostādnes un panāk kompromisus.