Krievija izrāda acīmredzamu interesi jautājumā par tautas vēlētu prezidentu

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Īsi pirms Ziemassvētkiem Saeimas frakciju vadītājus publiski neizziņotā vizītē apmeklēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Vēstnieks vismaz vienā sarunā centies izzondēt, vai Saeima varētu mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Krievija ir pamanījusi, ka Saeimas vidū Andrim Bērziņam nav pārliecinoša vairākuma, tādēļ Vešņakovs centies noskaidrot, vai Latvijā prezidentu varētu vēlēt visa tauta, vēsta raidījums «Nekā Personīga» (NP).

Saeimas kuluāros ir sākusies diskusija par valsts prezidenta amata kandidātiem. Andrim Bērziņam vēl pārliecinoša Saeimas vairākuma nav. Šo diskusiju ir pamanījusi arī Krievijas Federācija. Valsts vēstnieks Vešņakovs pirms Ziemassvētkiem bija apmeklējis Saeimas frakcijas, lai cita starpā runātu arī par šo jautājumu un interesētos, vai nav iespēja, ka Latvijā prezidentu varētu vēlēt visa tauta.

19.decembris - piektdiena. Bruņojies ar šampanieti un kalendāru, Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs dodas uz Saeimas frakciju «No sirds Latvijai». Viņu sagaida partijas priekšēdētāja Inguna Sudraba un Saeimas prezidija loceklis Gunārs Kūtris. Ar Sudrabu un Kūtri vēstniekam bija vairāk kā stundu gara saruna par to, ka jāmaina Satversme, lai prezidentu vēlētu visa tauta.

«Mēs no savas puses tāpat kā ar visiem vēstniekiem runājam gan par to, ka mēs uzskatām, ka ir svarīga šī te tautas vēlētā prezidenta institūcijas veidošana,» saka Sudraba.

Vešņakovs par tautas vēlētu prezidentu runāja arī ar «Vienotību». Šeit pretī vēstniekam sēdēja viena persona – partijas un frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņa neesot gaidījusi, ka Vešņakovs vēlēsies apspriest Latvijas prezidenta vēlēšanu kārtību. Ar šo sarunu Krievija esot centusies izzināt iespējas panākt, kā Latvijā par augstāko amatpesonu var kļūt Kremlim draudzīgs politiķis.

«Viņš vairāk interesējās par to kopumā, kā es prognozētu, vai prezidentu vēlēs pēc pašreizējās kārtības vai tautas vēlētu prezidentu,» saka Āboltiņa.

Uz raidījuma vadītāja jautājumu, vai Vešņakovam tika sniegta vīzija par saviem redzējumiem, Āboltiņa atbild: «Nu, protams, tā kā es esmu juriste par šiem jautājumiem, es viņam arī sniedzu savu viedokli un redzējumu par to, kādā veidā Latvijā šie jautājumi tiek skatīti, informējot arī par to, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī Satversme tiek mainīta trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā ar pietiekamām diskusijām, iesaistot sabiedrību, iesaistot ekspertus un ka līdz šim tādas diskusijas vēl nav notikušas. Acīmredzot, tas ir jautājums, kas kaimiņvalsti interesēja. Tas nav jautājums, par prezidenta ievēlēšanas kārtību, kas varētu tikt uzdots aiz ziņkārības.»

Ar Sudrabas partijas, «Reģionu apvienības», «Saskaņas» un daļēji ZZS balsīm Satversmes grozījumi, kas paredz tautas vēlētu prezidentu, ir nonākuši komisijās. Tomēr Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisija tos neplāno izskatīt ātrāk kā pēc vairākiem gadiem. Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš (V) uzskata, ka vēstnieks cenšas panākt Satvermes grozījumu ātru pieņemšanu.

«Viņš [Vešņakovs] briesmīgi grib, lai tauta ievēl prezidentu, viņš lobē to. Nu mums jau nāk visādi lobiji šeit, vairāk vai mazāk atklāti,» saka Lejiņš.

«Saskaņa», ZZS un «Reģionu apvienība» izmaiņas atbalsta. Vešņakovs izmantoja iespēju ar šīm partijām apspriest citus jautājumus.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis stāsta: «Nu viena tēma, protams, bija par Jauno vilni, neslēpšu. Par Jauno vilni gāja runa, kā mēs uztveram Jauno vilni un tā tālāk.»

NP: «Jūs esat gājis uz Jauno vilni?»

Brigmanis: «Nē, es neesmu bijis ne uz vienu Jauno vilni un man cita mūzika interesē, man patīk kantrimūzika, es pateikšu godīgi.»

«Viņu tēma bija iepazīties ar frakcijas vadību, tā bija tāda vienkārši pieklājības vizīte,» saka LRA frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.

Vešņakovu neuzņēma vienīgi Nacionālā apvienība. Bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kritizē jaunās kolēģes Ināras Mūrnieces atteikumu runāt ar vēstnieku. Ja diplomāts vēlas sarunas, esot jāizmanto iespēja.

«Ar savu pieredzi diplomātijā es varu pateikt, ka tā ir diezgan liela nekompetence kaut ko tamlīdzīgu paziņot. Tas diemžēl man ir jāsaka šajā situācijā. Tā ir ļoti liela politiska nekompetence. Saeimas priekšsēdētājs pārstāv visu parlamentu. Visus 100 deputātus un Nacionālajai apvienībai ir pozīcija, ka viņiem nepatīk Krievijas vēstnieks, viņi var to arī tādā veidā demonstrēt. Bet, ja mēs vēlamies rast kādu risinājumu ar valsti, ar kuru mums ir diplomātiskas, gan ekonomiskas attiecības, mēs ar šīs valsts amatpersonām kaut kādos noteiktos līmeņos runājam,» uzsver Āboltiņa.

«Es esmu dzirdējusi vai arī lasījusi Solvitas Āboltiņas izteikumu par to, kur viņa ir izteikusies kā bijusī Saeimas spīkere, ka viņa arī saprotot šo situāciju, ka valsts otrajai amatpersonai nebūtu jātiekas ar Vešņakovu, tā kā iespējams, šie signāli ir bijuši pretrunīgi,» saka Mūrniece.

Krievijas vēstniecība tā arī nav sniegusi atbildi, kādēļ Aleksandrs Vešņakovs interesējies Saeimā par Latvijas prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Uz augšu