«De facto» intervē Lielbritānijas islāmistu «numur viens» (44)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/Scanpix

Oficiālais terorisma draudu līmenis Lielbritānijā ir otrais augstākais, bet simtiem Apvienotās Karalistes pilsoņu karo kopā ar «Islāma valsts» kaujiniekiem. Tikmēr eksperti un politiķi mēģina saprast – kā novērst jauno musulmaņu radikalizāciju. LTV raidījums «de facto» reportāžā no Londonas intervē radikālo klēriķi Anžemu Čaudriju.

Anžems Čaudrijs ir atslēgas persona vairākās ar terorismu saistītajās organizācijās un saistīts ar uzbrucējiem, kuri pirms gada nodūra britu karavīru Lī Rigbiju. Savās uzrunās Čaudrijs attaisno devītā septembra teroraktus un slaktiņu «Charlie Hebdo» redakcijā, slavē Osamu bin Ladenu.

«Jūs ienākat musulmaņu valstīs, okupējat mūsu zemi, iznīcināt mūs. Negaidiet, ka musulmaņiem tad rūpēs ne-musulmaņu dzīvības. Tagad musulmaņi sevi aizstāv, un dažreiz tām nolūkam īsteno šādas te ofensīvās operācijas. Vienpadsmitais septembris un 2005.gada notikumi ir daļa no kara pret apspiedējiem,» apgalvo Čaudrijs.

Anžems Čaudrijs ir bijušais advokāts un precīzi zina, kā formulēt teikto. No vienas puses, viņš kurina naidu pret Rietumu pasauli, un, no otras, nepakāpj Lielbritānijas likumus un atklāti uz vardarbību neaicina. Viņš arī pieejams žurnālistiem, neatsaka intervijas un labprāt izmanto vārda brīvību savos nolūkos.

Cik kupls ir Čaudrija sekotāju skaits, nav zināms, bet Londonas musulmaņi sarunās ar «de facto» steidz skaidrot – viņa idejas neatbalsta. Taču musulmaņu kopienas virzienā izskan pārmetumi no politiķiem un ne-musulmaņu sabiedrības – kopienai vajadzētu aktīvāk apkarot radikālās kustības.

Šos pārmetumus sarunā ar Latvijas Televīziju gan noraida lielākās musulmaņu organizācijas, Lielbritānijas Musulmaņu padomes, bijušais ģenerālsekretārs Dr. Muhameds Abduls Bari: «Tas vienkārši nav godīgi. Mēs jau miljoniem reižu nosodījām teroristiskus aktus, bet mūsu balsi vienkārši neviens nedzird. Mediji izvēlās pavairot galējo grupējumu balsis, bet mums pašiem nav savu mediju, lai sludināt savus uzskatus.»

Vienlaikus kopienas pārstāvis nevēlās atklāti nosodīt nevardarbīgus radikāļus – tādu reliģijas strāvojumu pārstāvju, kuri, piemēram, atbalsta miesassodus.

«de facto» secina, ka Lielbritānijas drošības dienesti šobrīd strādā izcili un atmasko teroristu plānus. Pēdējos mēnešos ir novērsti trīs nopietni terorakti, taču pagaidām neviens nespēj novērst pašu radikalizāciju. Jauno musulmaņu pievēršanos ekstremālajai islāmisma ideoloģijai un priekšstatam, ka pasaulē notiek karš starp Rietumu un Islāma pasauli un tajā jāpiedalās.

Par lielāko draudu uzskata tieši bijušos Islāma valsts kaujiniekus ar Apvienotās Karalistēs pasēm. Uz Sīriju un Irāku devās aptuveni seši simti Lielbritānijas pilsoņu. Puse, iespējams, jau ir atgriezušies.

«No saviem kontaktiem izlūkdienestu aprindās es uzzināju, ka milzīgo daļu no sava laika viņi velta, lai izsekotu tos cilvēkus, kuri plāno karot ar Islāma valsti un līdzīgajiem grupējumiem. Radikāli noskaņoti jaunieši dodas tur, tiek apmācīti, gūst kaujas pieredzi, un atgriežas rūdīti, ar plānu rīkot teroraktu, daudzi pilda grupējuma pavēles,» «de facto» stāsta Karaliskā aizsardzības un drošības pētījumu institūta pētniece Mārgareta Gilmore.

Par īstu radikalizācijas perēkli ir kļuvuši Lielbritānijas cietumi. Pēc BBC informācijas, vairāk nekā 100 ieslodzītie ir notiesāti par terorismu, vēl pieci simti ir saistīti ar ekstrēmistu grupām. Daudzi jaunieši ienāk cietumā kā zagļi vai kriminālo grupējumu locekļi, bet iznāk brīvībā kā radikālie islāmisti.

Tieši tāds bijis arī viena no 2005.gada Londonas metro teroraktu organizētāja stāsts. «Mūsu drošības iestādes šo problēmu apzinās jau sen un acīmredzot netiek ar to galā. Cietumos viņi savā starpā komunicē, socializējas, kopā lūdz dievu – un to jau nedrīkst aizliegt, tādas ir viņu tiesības. Dažreiz tas nonāk pie tā, ka ekstrēmisti turpat cietumā arī kaļ uzbrukumu plānus un atrod jaunus līdzgaitniekus,» raidījumam skaidro Gilmore.

Pagaidām nedz politiķu centieni, nedz valsts programma un zinātnieku pētījumi nav devuši atbildi uz to, kāpēc jaunie vīrieši dažreiz izvēlās. Savu versiju intervijā «de facto» pauž politikas pētījumu centra «Demos» pētnieks Džeimijs Bartlets.

«Pēdējā laikā tas ir kļuvis gandrīz par kontrkultūras kustību. Šķiet, ka, ja jaunie birtu musulmaņi jūtas ar dzīvi neapmierināti, bezspēcīgi un nikni un grib pretoties sistēmai, šāda kustība ir dabisks veids, ka izpausties. Baltais jaunietis iestātos futbola huligānu grupējumā, niknais tumšādains jaunietis - mafijas bandā, niknais musulmanis - radikālā islāmistu kustībā. Manuprāt, tas nav reliģijas, ekonomiskās situācijas, vai sociālās atstumtības jautājums, bet kopumā – jauno vīriešu problēma, kuri grib karot ar sistēmu,» viņš sacīja.

Komentāri (44)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu