Kā liecina «DNB Latvijas barometra» pētījums, galvenie zaudējumi saistībā ar eiro ieviešanu tiek uzskatīti nacionālās valūtas zaudēšana un inflācijas pieaugums. Apgrozībā esošajai naudai, pirmkārt, ir jāpilda savas finansiāli ekonomiskās funkcijas, un tieši ekonomiskie argumenti bija galvenie, pieņemot lēmumus par pāreju no lata uz eiro. Tomēr nenoliedzami lats bija arī daļa no valstiskās identitātes, tāpēc zināma nostalģija pēc tā ir saprotama. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu aptaujām, redzams, ka toreizējās bažas par lata iespējamo devalvāciju pamazām piemirstas.
Iedzīvotāju bažas par inflācijas pieaugumu ir mazinājušās tikai nedaudz. Pārsteidzoši, bet puse respondentu uzskata, ka līdz ar eiro ieviešanu preču un pakalpojumu cenas ir ievērojami palielinājušās. Un tas ir situācijā, kad inflācija ir zem 1%! Pagājušajā gadā inflācija Latvijā un arī eirozonā kopumā bija krietni gan zem vēsturiski vidējā līmeņa, gan zem Eiropas Centrālās bankas inflācijas mērķa (inflācija nedaudz zem 2%). Pašreiz ekonomisti vairāk bažījas par iespējamo deflāciju eirozonā, nevis par pārāk strauju inflāciju. Nevar izslēgt, ka šāds iedzīvotāju viedoklis ir radies subjektīvu faktoru ietekmē. Lata nominālvērtība bija virs eiro, tādējādi cenas, izteiktas eiro, ir lielākas, nekā izteiktas latos – iespējams, tieši šis fakts izpaužas aptaujas rezultātos.
