Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/21/11018866t1hed2e.jpg)
Mēs jau rakstījām par vispārizplatītu praksi ceļu policijā iznīcināt visobjektīvākos pierādījumus - videoierakstus. Šoreiz par kādu ļoti satraucošu manipulāciju ar CSDD videoierakstu, kas bija galvenais pierādījums CSDD instruktora izraisītā ceļu satiksmes negadījumā (CSNg). Nav pirmais gadījums, bet mūsu praksē – kliedzošākais.
Kādas kundzes S.S. auto vadīšanas instruktors ieteica viņai pieteikties CSDD uz «izmēģinājuma eksāmenam» ar CSDD automašīnu. Uzreiz jāuzsver, ka izmēģinājuma eksāmens ir domāts tikai tam, lai cilvēkam, kas vēlas iegūt autovadītāja tiesības, būtu iespēja iepazīties ar auto, ar kādu būs jākārto eksāmens. Šāda izmēģinājuma eksāmena rezultātā vadīšanas tiesības iegūt nevar.
Izmēģinājuma eksāmena laikā S.S. brauca pa Valdeķu ielu Rīgā virzienā no Ziepniekkalna pusi uz centru. Pirms krustojuma ar Graudu ielu CSDD instruktors lika S.S. griezties pa kreisi. Saskaņā ar S.S. teikto instruktors jau no paša sākuma izrādīja naidīgu attieksmi pret S.S. Kad S.S. uzsāka manevru pa kreisi, tas tika uzsākts priekšlaicīgi, iebraucot pretējā virziena braukšanas joslā. Tajā brīdī CSDD instruktors esot sācis bļaut, saķēris stūri un griezis pa labi. S.S. iebrauca krustojumā lēnām, kad luksoforā jau dega sarkanā gaisma. CSDD instruktors atkal sāka bļaut, paķēra stūri un nospieda akseleratora pedāli, pēc kā CSDD automašīna VW Golf ietriecās uz Graudu ielas pretējā virziena kustības joslā stāvošā kravas automašīnā. Cieta arī divas citas automašīnas - Audi A4 un Opel Combo. Bija cietuši arī cilvēki, tāpēc tika lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.
Policijas 2014. gada 25. jūlija lēmumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pamatoti norādīts: *«Šajā gadījumā topošo vadītāju nevar uzskatīt par tiesību subjektu, jo nevienā normatīvajā aktā šim faktiskajam transportlīdzekļa vadītājam nav piešķirts transportlīdzekļa vadīšanas tiesības izmēģinājuma eksāmena laikā. Savukārt, tā kā CSDD inspektoram ir tiesības vadīt transportlīdzekli, tad šajā gadījumā, viņš ir tiesību subjekts un uz viņu ir attiecināms Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punkta nosacījums, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.»* Līdz ar to bija jāizlemj jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu. Tagad šī lieta ir iesniegta tiesā.
Šādā situācijā S.S. draud regresa prasības par visiem trim CSNg bojātajiem transportlīdzekļiem nodarītajiem zaudējumiem daudzu tūkstošu eiro apmērā. Uz protokola pamata policijas amatpersona K.Nazarovs piemēroja S.S. administratīvo sodu - brīdinājums. Taču tas tik un tā nozīmē, ka viņa ir atzīta par vadītāju un vainīga CSNg izraisīšanā. Uz S.S. sūdzības pamata K.Nazarova priekšnieks A.Pumpurs ar 2015.gada 10.janvāra lēmumu atcēla lēmumu un izbeidza lietvedību pret S.S., jo it kā neesot iespējams noskaidrot S.S. un CSDD instruktora rīcību pirms CSNg un CSNg brīdī sakarā ar to, ka CSDD policijai atsūtījusi daļēji dzēstu videoierakstu no CSDD automašīnas VW Golf. *Lēmumā norādīts (4.lpp. 2.rindkopa): «... CSDD inspektors kaut ko vadītājai skaidro un aiztiek automobiļa stūri. Vienlaikus ierakstā redzams, ka arī kreisā pagrieziena manevra laikā CSDD inspektors aiztiek automobiļa stūri, pēc kā pārtrūkst video ieraksts, kas atjaunojas jau pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma.»Fakts, ka CSDD policijai nosūtīja daļēji dzēstu videoierakstu par pašu svarīgāko brīdi, netieši norāda uz to, ka trūkstošajā videoieraksta fragmentā ir pierādījumi par viennozīmīgu CSDD inspektora vainu CSNg izraisīšanā.*
Argumentācija tiesai par to, ka «izmēģinājuma eksāmena» laikā vadītājs ir CSDD inspektors, nevis pārbaudāmā persona, aizņem pārāk daudz vietas un ir pārāk niansēts juridisks jautājums. Īsumā Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punkts nosaka: «*Transportlīdzekļa vadītājs – fiziska persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību ...» *No likuma izriet, ka apmācības laikā vadītājs ir instruktors, bet eksāmena laikā, pēc kura tiek iegūtas vadīšanas tiesības, vadītājs ir pārbaudāmā persona. «Izmēģinājuma eksāmens» ietilpst apmācības kategorijā, tātad šāda eksāmena laikā vadītājs ir inspektors. Arī CSN 215.punkts nosaka: *«Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transportlīdzekļa vadītāja**) klātbūtnē un tikai tad, kad mācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi vadīšanas iemaņas».*
Visbeidzot nodalīsim policistu viedokli un tā pamatojumu. Tātad lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu autore J.Sergejeva atzīst, ka S.S. nav vadītāja «izmēģinājuma eksāmena» laikā. Sākotnējā lēmuma autors K.Nazarovs savā lēmumā nav ietvēris nekādu pamatojumu. Kaut kāds pamatojums tam, kāpēc S.S. uzskatāma par vadītāju CSNg brīdī, pirmo reizi parādās tikai A.Pumpura tiesā pārsūdzētajā lēmumā.
A.Pumpurs savu viedokli nepamato ne ar vienu vispārsaistošu normatīvo aktu - likumu vai MK noteikumiem. Lēmumā norādīts, ka šāds viedoklis balstās uz CSDD vēstuli un CSDD iekšējo reglamentu Nr.3. Neraugoties uz to, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav atsevišķi uzsvērts, tomēr uz visiem lēmumiem attiecas Administratīvā procesa likuma (APL) 15.panta otrajā daļā noteiktā ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija:
1) Satversme;
2) likums;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
APL 16.panta pirmās daļas pēdējā teikumā teikts: *«Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.»* Tātad Rīgas galvenais atbildīgais par lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās ceļu satiksmē A.Pumpurs ar iekšējo normatīvo aktu - CSDD reglamentu un CSDD vēstuli – groza likumos un MK noteikumos noteikto.
Atgādināsim, ka LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ar 2010.gada 11.novembra lēmumu lietā SKK-415/2010 attaisnoja I.O. Šajā lietā transportlīdzekļa vadīšanas apmācības laikā CSNg rezultātā iestājās instruktora nāve. Sprieduma 9.lpp. 2.rindkopā norādīts: *«... No minētā regulējuma secināms, ka apmācības laikā, neskatoties uz to, ka fiziski transportlīdzekli vada apmācāmais, par transportlīdzekļa vadītāju tiek atzīts - apmācītājs...»*
LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departament 2010.gada 11.novembra lēmums lietā SKK-415/2010