Pirms nedēļas Minhenē uz vienu no prestižākajām drošības konferencēm ieradās daudzi ietekmīgi politiķi. Diskusijās blakus Ukrainas prezidentam sēdēja Lietuvas prezidente, tur pat pirmajās rindās bija Igaunijas prezidents. Skatītāju zālē varēja manīt Vairu Vīķi Freibergu, taču valsts prezidents Andris Bērziņš uz konferenci nebija ielūgts, vēsta raidījums «Nekā personīga» (NP).
Profesors Ojārs Skudra Latvijas prezidenta neaicināšanu uz starptautiska līmeņa forumiem nesauc par Latvijas neveiksmi, jo Baltijas valstis ģeopolitiskā līmenī tik un tā neko ietekmēt nevar. Tomēr piedalīšanās ir prestiža jautājums. Šādās sanāksmēs īstās sarunas notiek aizkulisēs.
«Kas attiecas uz prezidentu, ir skaidrs, ka viņam ir priekšvēlēšanu kampaņa, es personīgi ne mirkli nešaubos, ka viņš ļoti vēlas vēl četrus gadus būt Latvijas prezidents, bet ir pilnīgi skaidrs, kā parādīja balsojumi Saeimā, pēc kuriem ZZS frakcijas vadītājs [Augusta] Brigmaņa kungs paziņoja, ka koalīcijas līgums nav spēkā, šie balsojumi parādīja, ka tas vairākums, kas ir gatavs ievēlēt Bērziņu atkārtoti sastāv no ZZS, «Saskaņas» un «No sirds Latvijai» deputātiem. Tādi ir pavisam 52. Protams, ja tas ir viņa vairākums, kas viņu ievēlēs atkārtoti, tad, protams, viņam ir jāseko Širaka kunga padomam – labāk paklusēt. Ko viņš arī veiksmīgi dara,» saka Skudra.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) Latvijas prezidenta neuzaicināšanu neuzskata par problēmu. Viņasprāt, valsts kopumā starptautiski ir pārstāvēta labi un viss esot kārtībā.
Straujuma: Cik dažkārt ir pamanāms vai nepamanāms ar saviem izteikumiem – tas nav tas būtiskākais. Galvenais ir rīcība. Un es uzskatu, ka Latvija taisni prezidentūras sakarā ir manuprāt ļoti sakarīgi tiek darīti darbi gan ārlietu ministram, gan iekšlietu ministram, gan aizsardzības ministram, tas, kas saistās tieši ar prezidentūru...
NP: Bet runa ir par Valsts prezidentu, piedošanu...
Straujuma: Nē nu... Es nevērtēju Valsts prezidentu. Jūs gribat, lai es pasaku kaut ko par Valsts prezidentu. Valsts prezidents strādā. Un jā - viņš nepiedalījās Minhenes konferencē. Piedalījās Vaira Vīķe-Freiberga un piedalījās mūsu Ārlietu ministrs, līdz ar to Latvijai ir informācija. Bet galvenais kā valsts izskatās un kopumā Latvija izskatās labi.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers gan ir krietni asāks savos izteikumos. Viņaprāt šobrīd par vienīgo darītāju Ukrainas kara sakarā Latvijā atstāts ārlietu ministrs. Premjere nodarbojas ar prezidentūras lietām. Bet Valsts prezidents klusē. Tomēr tieši prezidentam šobrīd būtu jābūt aktīvam un skaļam Latvijas interešu aizstāvim ārvalstīs. Tā vietā valsts vadītāji nav varējuši pat precīzi pateikt, ko viņi domā par karu Ukrainā un vai to vispār uzskata par Krievijas uzbrukumu.
«Skaidrs «nē» Krimai, karam Ukrainā, skaidra pozīcija, ka tas ir karš, kas tur notiek, skaidra pozīcija, ka tā puse, kas var izbeigt karu tā ir Krievijai, jo viņi piegādā ieročus. «Nē» var pateikt dažādi. Bet tādu vīrišķīgu stāju ar mugurkaulu es neredzēju,» norāda Zatlers.
«Katram vēstures periodam ir savs cilvēks un nākošajos četros gados jābūt ļoti aktīvam. Es pat teiktu – skaļam. Labi saprotamam gan Latvijai, gan arī ārzemēs. Jo būtiski, ka arī cilvēkiem Latvijā ir jāsaprot, ko viņš saka ārzemēs. Tas [lēmums par 9.maiju] ir vissliktākais signāls, ko Krievijai varēja sūtīt. To vajadzēja ātri izlemt un pateikt. Nu kā jūs domājat, kā mēs jūtamies kā Latvijas pilsoņi, ja mums saka – nu ziniet, es pa priekšu saskaņošu ar Krieviju un tad jums pateikšu, ko esmu nolēmis. Neko traģiskāku pateikt vairs nevar,» skarbs savos izteikumos ir Zatlers.
Kārtējais pārpratums prezidentam sanāca šonedēļ. Aizsardzības ministrs paziņoja, ka Latvijas armijas rindas būtu jāpalielina par aptuveni 2000 karavīriem. Dienu vēlāk Valsts prezidents šo ideju noraidīja. Viņaprāt labāk būtu naudu ieguldīt bruņojumā.
«Manuprāt bijusi nepareiza interpretācija, jo prezidents teica, ka jābūt profesionālai attīstītai armijai. Un zem vārda profesionāls – attīstīts es pats personīgi saprotu ne tikai esošos karavīrus, bet arī skaita palielināšanu,» saka aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Lielāks karavīru skaits vajadzīgs, lai strādātu ar tehniku, ko mūsu armija drīzumā saņems no ASV Aizsardzības departamenta. Galvenokārt robežu apsargāšanai. Ar lūgumu palīdzēt sakārtot pierobežu pirms divām nedēļām uz ASV brauca ārlietu ministrs. Arī Iekšlietu ministrija viņam līdzi devusi garu sarakstu ar vajadzīgās tehnikas uzskaitījumu.
«Iekšlietu ministrija jau gatavojoties manai vizītei ASV bija sagatavojusi priekšlikumu un nepieciešamā ekipējuma sarakstu. Es to nodevu ASV valsts sekretāram Kerijam un mēs tur pat arī gandrīz uzreiz saņēmām apstiprinājumu, ka ASV mums sniegs šo te atbalstu. Te lai stāsta iekšlietu ministrs, jo es negribu jaukties un stāstīt to, kas varbūt vēl nav stāstāms. Bet es varu teikt, ka reakcija bija gandrīz zibenīga. Palīdzība ir par viņu naudu. Jā. Tāpēc es visu laiku uzsveru – mums ir jābūt pateicīgiem par to atbalstu, ko mums sniedz, bet mēs nedrīkstam aizmirst arī savus pienākumus mums drošības stiprināšanā,» norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
«Nu es negribētu tomēr precīzi nosaukt, bet es varētu pateikt virzienus. Tas ir skaidrs, ka nodrošinot robežsargu mobilitāti ar sava veida tehniku. Otrs – mums būtu vēlamas video sistēmas, sensori dažādi. Tā kā konkrēts risinājums būs zināms tad, kad nonāksim līdz tam,» norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Robežas ierīkošanai aktīvi ķērušies klāt gan pie mums, gan kaimiņos. Igauņi šonedēļ paziņoja, ka sāk atpirkt no privātīpašniekiem zemes Krievijas pierobežā. Latvija rīkojas līdzīgi. Lai varētu izveidot 12 metrus platu joslu, kur izvietot no ASV saņemto tehniku, drīz Valdība lems jau par pirmo zemes gabalu atpirkšanu. Kopumā to ir 278. Pagaidām 5 īpašnieki iecerei pretojas. No viņiem ar īpašu Saeimas lēmumu zemi atsavinās.
«Es nedomāju, ka mēs vēl varam runāt par tādu situāciju, ka varbūt pēc kāda mēneša vai diviem kaut kas nomierinās Ukrainas austrumos, ka mēs varam teikt – viss tagad ir kārtībā, mēs esam droši. Es domāju, ka mēs šobrīd esam tajā situācijā, ka NATO sabiedroto klātbūtne Baltijā uz samērā ilgu, lai neteiktu - ļoti ilgu laiku,» uzsver Rinkēvičs.
Kopš Ukrainas kara sākuma militāristi izteikuši bažas, ka NATO līguma piektais pants – uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem - nestrādās, ja mūsu pierobežā parādīsies, piemēram, zaļie cilvēciņi kā tas notika Ukrainā. Ārlietu ministrs sarunā atklāja, ka NATO strādājot šajā virzienā – lai piektais pants varētu tikt attiecināts arī uz tā saucamā hibrīdkara elementiem – zaļajiem cilvēciņiem un tamlīdzīgi. Kā un kad tas notiks ministrs nestāsta – tas pagaidām tiek diskutēts aiz slēgtām durvīm.