Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pasludinājusi vēl vienu nelielu pārtraukumu, pirms tālāk tiek lemts par pieteiktajiem lūgumiem, tostarp aresta atcelšanu naudas līdzekļiem SIA «Re&Re» un pilnsabiedrībai SBRE.
Rīgas pils ugunsgrēka lietā iesaistītie uzņēmumi vēlas mantas aresta atcelšanu (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prokurors lūdza tiesu noraidīt pilnsabiedrības SBRE, «Re&Re» un «Friteks LV» iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu, norādot, ka lūgumos nav norādīti jauni apstākļi, kuru dēļ arests naudas līdzekļiem būtu atceļams.
Prokurors arī pauda, ka pagaidām nav lemjams jautājums par procesa izbeigšanu pret juridisko personu «Skonto būve», jo Kriminālprocess paredz lietas tālāku izskatīšanu - vēl nav nolasīta apsūdzība, tāpēc pašreiz izbeigt procesu pret «Skonto būvi» nav pamata, taču iztiesāšanas laikā, parādoties konkrētiem apstākļiem, tas ir iespējams.
Savukārt SIA «Re&Re» un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks pauda viedokli, ka naudas līdzekļu arestēšana rada risku, turklāt naudas līdzekļu arests notika pērn aprīlī, savukārt pats ugunsgrēks notika 2013.gada 20.jūnijā. Viņaprāt, šajā lietā nav apstākļu, uz kuru pamata vajadzētu piemērot līdzekļu arestu.
«Friteks LV» pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka uzņēmumam ir arestēti pilnīgi visi konti, retoriski jautājot, kā lai šādā gadījumā uzņēmums veiksmīgi darbojas. Viņš piebilda, ka uzņēmums ir uz maksātnespējas robežas. «Friteks LV» arests uzlikts arī uzņēmuma transportlīdzekļiem. Uzņēmuma aizstāvis uzskata, ka pašreiz nav pamata uzskatīt, ka cietušā - Finanšu ministrijas - pieteiktā kaitējuma kompensācija varētu palikt neapmierināta gadījumā, ja arests tiktu atcelts.
«Skonto būves» pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs tiesas sēdē uzsvēra, ka jau kopš negadījuma brīža viņa klients ir uzstājis, ka ugunsgrēks neradās tur, kur prokuratūra mēģina to «inkriminēt». Tihonovs piebilda, ka nesaprot apsūdzību.
Izsakoties par prezentēto pils jumta maketu, prokurors atzina, ka tā izmantošana atvieglotu tiesas darbu, un kopumā iebildumu viņam nebija. Tiesas sēdē tika paskaidrots, ka maketu izstrādāja sertificēti inženieri. Tiesa nolēma jautājumu par maketa izmantošanu pagaidām atlikt, lai arī cietušais varētu ar to iepazīties. Tiesnesis Imants Dzenis norādīja, ka pagaidām tiesai nav skaidrs, kā šo maketu dēvēt un izmantot lietas iztiesāšanā, kā arī detaļām maketā vajadzētu būt apzīmētām līdzīgi kā plānos, kas ir pieejami lietas materiālos.
LETA jau ziņoja, ka vairāk nekā gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu nodevusi tiesai krimināllietu, apsūdzot trīs personas - Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītāju Ivaru Rību, Juri Kassalieti un Imantu Jurkeviču. Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Iepriekš izskanējusi informācija, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar leņķa slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši. Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā.