Par gigantiskajiem samiem dzesēšanas kanālā pie avarējušās Černobiļas atomelektrostacijas klīst daudz un dažādi nostāsti. Vieni apgalvo, ka zivju lielais izmērs ir radiācijas ietekmes sekas, tomēr skeptiskākie norāda - tās vienkārši tik ļoti neizķer, tāpēc zivis pagūst izdzīvot savu dabisko dzīves ciklu - no nākšanas pasaulē līdz nāvei, nenokļūstot kāda kāra cilvēka vēderā. Tomēr nepārprotami ir tas, ka kanālā zivju ir milzum daudz un tās ir ļoti izsalkušas, radot arī lielisku atrakciju tūristu grupām, kuras, apbruņojušās ar maizi, steidz uzkāpt uz tiltiņa, lai pabarotu «mutantus». Vietējie pat zina stāstīt, ka zivis jau iemācījušās, kuros laikos uz tilta sanāk barotāji un jau dežūrē, lai tiktu pie cilvēku sarūpētajiem cienastiem.