Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/21/11019937t1h835d.jpg)
Kādreizējā ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa nosauca Baltkrieviju par Eiropas pēdējo diktatūru, taču tagad Baltkrievija un tās nemainīgais līderis Aleksandrs Lukašenko izrādās teju pēdējā cerība miera atjaunošanai Ukrainā, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Lukašenko neglaimojošā palama pagaisusi; nesenās sarunas Minskā apmeklēja Vācijas un Francijas līderi; šonedēļ Baltkrievijā viesojās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), lai pārrunātu Latvijas iniciētās Austrumu partnerības jautājumus. Dubultstandarti vai Ukrainas krīzes nestā skarbā realitāte?
«Starptautiskajās attiecībās kaut kādi dubultstandarti - viņi jau pieder pie reālās dzīves un ikdienas,» saka Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds un atzīmē, ka šī ir tā realitāte, kurā dzīvojam: «Ja runā par Baltkrieviju, tad var runāt, ka Baltkrievija pati to tango dejo ar Eiropu, un ļauj arī panākties pretim. Politieslodzīto skaits ir samazināts līdz trijiem. Ir sarunas, ka varētu arī pēdējos trīs palaist vaļā».
Mēģinājums risināt Austrumukrainas konfliktu Ženēvā, pieaicinot arī amerikāņus, izrādījās neveiksme. Par izrāvienu sarunās pērn kļuva Minska viens. Kaut īslaicīgi, tā samazināja apšaudes intensitāti un deva zināmas pārgrupēšanās iespējas. Taču vienīgais īstais ieguvums – bija iezīmēts vismaz kaut kāds scenārijs. Ne velti tā dēvētā Minska divi pirms nedēļas būtībā balstījās pirmās Minskas tekstā. Un šoreiz pie galda jau sēdās četri līderi.
Un tomēr, vai iespējams, ka Baltkrievijas līderis izspēlēja teātri un realizēja Putina intereses? Eksperti to noraida. Krievijas līdera impēriskā apetīte, kurai pagaidām ir neiedomājami augsts atbalsts lielā daļā Krievijas sabiedrības, nupat ir reāls drauds ne tikai Ukrainai, bet arī Baltkrievijai.
«Ne velti pagājušajā nedēļā Baltkrievijā tika veikts socioloģiskā aptauja. Apmēram 26% Baltkrievu uzskata, ka līdzīgs scenārijs, kāds notiek Donbasā, var atkārtoties arī Baltkrievijā. Satraukums ir diezgan spēcīgs,» saka vēsturnieks Kārlis Daukšts.
Novembra beigās Baltkrievijā gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Līdz šim Rietumu valstis vēlēšanas mūsu kaimiņvalstī dēvēja, labākajā gadījumā, par neatbilstošām demokrātijas standartiem, bet sliktākajā – par farsu. Eiropas attiecību renesanse Baltkrievijas sadrumstalotajai opozīcijai īsti nepalīdz.
Vai Rietumvalstis kopumā gaida vilšanās? «Vērtējot šī brīža situāciju Baltkrievijā, es nebūtu tik droša, ka Lukašenko var dēvēt par pēdējo Eiropas diktatoru. Viņš vada valsti, kas, nenoliedzami, ir diezgan labi pārvaldīta. Nāves soda izpilde Minskas metro uzbrukuma sakarā — to bija briesmīgi redzēt. Taču mēs neesam stāsta galā ar Baltkrieviju,» saka «Carnegie Europe» vecākā līdzstrādniece Džūdija Dempsija.
Zīmīgi, ka Polija jau kopš 90.gadu sākuma par vienu no savām ārpolitikas prioritātēm tur Baltkrieviju un Ukrainu. Stabilas, drošas un, ideālā gadījumā, demokrātiskas kaimiņvalstis nodrošina stabilitāti arī Polijai. To dara arī Polijas sāncense Lietuva. Latvija, tuvinoties Baltkrievijai, sen vairs nav pirmajā attiecību vilciena vagonā.
«Šajā spēlē neesam vienīgie. Amerikāņi varbūt klusāk un aiz slēgtām durvīm ir darījuši visus pēdējos gadus. Arī, runājot par Eiropu, te arī ir bijuši zināmi kontakti, protams, reizē ir jābūt uzmanīgam, ka mūs beigu beigās «neuzmet»,» saka Sprūds.