Černobiļas katastrofas atbalss: zinātnieki brīdina par jaunām briesmām

FOTO: SCANPIX/REUTERS

Plašo mežu ugunsgrēku dēļ Eiropai draud Černobiļas atomelektrostacijas radiācijas piesārņojums, brīdina starptautisku ekspertu komanda.

Kā raksta «New York Times», 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas atomelektrostacija izmeta gaisā radiācijas mākoni, kurš pārklāja 199 353 kvadrātkilometrus Eiropas un Eirāzijas .Lai gan visvairāk tika piesārņota atomelektrostacijas apkārtne, piesārņojuma sekas tika novērotas arī tālākos rajonos.

Radioaktīvie cēzija, stroncija un plutonija izotopi dabā nesadalās desmitiem, pat tūkstošiem gadu. Piesārņojums uzkrājas augsnē un augos, kuri aizdegoties tos atkal var izdalīt atmosfērā.

Gaisa temperatūrai pakāpeniski paaugstinoties, mežu ugunsgrēku risks Černobiļā pieaug.

Pirms kodolkatastrofas Černobiļā meži klāja 50% no platības, tagad 70% no aizliegtās zonas platības aizņem koki un krūmi. Ugunsdzēšanas iespējas šeit ir minimālas.

Dienvidkarolīnas universitātes biologs Timotijs Muso kopā ar kolēģiem secinājuši, ka mežu ugunsgrēki, kas aizliegtajā zonā izcēlās 2002., 2008. un 2010.gadā, kopumā atmosfērā izdalījuši astoņus procentus no 1986.gada katastrofas laikā gaisā izmestā cēzija apjoma.

«Mēs esam ieguldījuši miljardus, lai reaktoru pārklātu ar jaunu aizsargkupolu, bet mežu ugunsgrēki tajā pašā laikā var radīt vēl bīstamāku piesārņojumu,» uzsver Muso.

Lai gan zinātnieki nevar pateikt, cik daudz radiācijas nākotnē var izdalīt meži, viņi brīdina, ka plašu ugunsgrēku rezultātā Černobiļa un Eiropa var pārklāties ar radioaktīvajiem sodrējiem, kuru dēļ var tikt piesārņota labība.

Uz augšu