Ja gadu no gada pavasaros vienmēr atkārtojas ierastais scenārijs – sākas iesnas, klepus, asaro acis, nevajadzētu vainot slikto imunitāti, bet padomāt par vizīti pie alergologa. Iespējams, organisms šādi ziņo par alerģiju pret pavasara ziedputekšņiem, saka pneimonoloģe-alergoloģe Antra Beķere .
Ja saaukstēšanās simptomiem pievienojas arī elpas trūkums, lēkmjveida klepus, diagnoze varētu būt vēl nopietnāka – uz alerģijas fona attīstījusies bronhiālā astma. Kā to atpazīt un kā vislabāk sev palīdzēt?
Nesajaukt ar parastām iesnām
Par organisma alerģisku reakciju uz ziedputekšņiem liecina dažas ļoti izteiktas pazīmes - acu asarošana, šķaudīšana, deguna tecēšana, bet smagākos gadījumos - arī pastāvīgi aizlikts deguns, klepus un elpas trūkums. Kā alerģiskās iesnas atšķirt no parasta rinīta jeb saaukstēšanās? Vienkāršu iesnu gadījumā izdalījumi no deguna ir biezi, zaļgani vai pelēcīgi.
Smagākos gadījumos ožas zudums vai arī simptomi ir tikai vienā deguna pusē. Savukārt alerģiskajām iesnām izdalījumi no deguna ir izteikti ūdeņaini – tek «kā no krāna», ko bieži pavada spēcīga, lēkmjveidīga šķaudīšana, arī niezošs deguns, apsārtušas, kņudošas acis. Ja alergēna iedarbība ir ilgstoša, var pievienoties arī tūska un aizlikts deguns. Alerģiskie simptomi izteiktāki kļūst sausā, īpaši vējainā laikā, kad kairinošās ziedputekšņu daļiņas izplatās gaisā. Turpretī mitri, lietaini pavasari ziedēšanas laiku ļauj pārdzīvot vieglāk.
Ziedēšana – jau no februāra
Siltās ziemās, kādas vērojamas pēdējos gadus, ziedputekšņi nepatīkamas sajūtas var sākt raisīt jau februārī, marta sākumā, kad sāk ziedēt alkšņi un lazdas. Taču šo koku putekšņi ir vājāki alergēni nekā bērzam, kas sāk ziedēt aprīļa otrajā pusē un ir pats niknākais alerģiju izraisītājs līdz pat jūnija sākumam. Arī citi koki kā vītols, papele, goba, vīksna, osis, skābardis, egle, kastaņa un ozols var raisīt alerģiskas reakcijas, tomēr bērzu nepārspēj neviens. Kad koki saplaukuši, vasaras mēnešos alerģiju stafeti tālāk nes graudzāļu ziedēšana - timotiņš, kamolzāle, auzene, skarene, smilga, bet augustā un septembrī – ceļmallapa, balandas, skābenes un vērmeles. Augu ziedēšanas kalendāram var ērti sekot www.zied.lv .
Ziedēšanai var sagatavoties laikus
Ja zināms, ka gadu no gada pavasaros cilvēks saaukstējas, ir aplami nemeklēt ārsta palīdzību un mēģināt tikt galā pašam. Visi lietojam modernās tehnoloģijas – datorus, viedtālruņus u.c., un tāpat arī mūsdienu medicīna alerģijas slimniekiem spēj piedāvāt modernus, ātrus un efektīvus risinājumus. Piemēram, pret acu asarošanu nevajadzētu lietot novecojušus pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus, kas rada miegainību un noteikti neuzlabo dzīves kvalitāti.
Apmeklējot alergologu, ārsts ar testu un analīžu palīdzību palīdzēs noskaidrot, kurš alergēns tieši izraisa saasinājumu, kas ļaus laikus sagatavoties ziedēšanas sezonai. Piemēram, ja alerģiskās iesnas un elpas trūkums ik gadu sākas aprīļa beigās, kad zied bērzi, jau aprīļa vidū var sākt lietot inhalējamos kortikosteroīdus, kas pasargās gļotādas no iekaisuma veidošanās. Tas ļaus ne tikai izvairīties no slimības saasinājuma, bet arī lietot mazākas medikamentu devas un ātrāk likvidēt problēmu nekā tad, ja alerģija vai uz tās fona attīstījusies astmas epizode jāārstē novēloti tās kulminācijas brīdī.
Ignorēt nedrīkst
Nebūtu prātīgi alerģiju simptomus pavasaros pilnībā ignorēt, jo biežas, intensīvas alerģiskās iesnas var izraisīt bronhiālo astmu. Savukārt tā, progresējot un attīstoties, rada arvien pieaugošu lēkmjveida elpas trūkumu un nosmakšanas draudus. Ziedputekšņu alerģija gan dzīvībai briesmas nerada, taču noteikti pasliktina dzīves kvalitāti. Piemēram, hroniskas alerģiskās iesnas rada galvassāpes un traucē miegu, kā rezultātā cilvēks jūtas izvārdzis.
Jāuzsver, ka alergologiem pavasaris nebūt nav vienīgais karstais darba laiks gadā, jo katrai sezonai raksturīga savu alergēnu ietekme. Rudenī un ziemā cilvēki vairāk uzturas telpās, tāpēc šajā laikā lielākas problēmas rada mājokļos sastopamie alergēni – putekļu ērces, pelējums, mājdzīvnieku spalvas. Turklāt visbiežāk cilvēka organisms nav jutīgs tikai pret vienu alergēnu, bet gan vairāku alergēnu kopumu, līdz ar to simptomi dažādā intensitātē var būt novērojami augu gadu. Tāpēc pašsajūtai jāseko līdzi un ilgstošu iesnu, klepus vai elpas trūkuma gadījumā noteikti jāapameklē ārsts – pulmonologs vai alergologs.
