Dūklavs: lauksaimnieki varētu saņemt ES atbalstu tikai 2019. gadā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ja tiks pieņemts lēmums Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu sausuma un karstuma radīto zaudējumu segšanai, tas nenotiks ātrāk par nākamo gadu, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs arī atgādināja, ka Latvija jau ir saņēmusi pretimnākšanu attiecībā uz tiešmaksājumu avansa ātrāku izmaksu un atkāpēm no, piemēram, zaļināšanas prasībām. "Šī nauda varētu ienākt drīz, taču ne ātrāk kā oktobrī. Kas attiecas uz jautājumiem par krīzes naudām vai kādām citām naudām no Eiropas, ļoti iespējams, ka tās būs, bet, pēc manas sapratnes, ne šogad," sacīja zemkopības ministrs.

Viņš teica, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans jau iepriekš ir informēts par situāciju Latvijas lauksaimniecības sektorā karstuma un sausuma dēļ, līdz ar to šīs dienas tikšanās laika tie viņam nebija jaunumi, taču komisārs tika informēts par to, kā situācija attīstās tālāk. Komisārs esot saņēmis informāciju ne tikai no Latvijas, bet arī no citām ES dalībvalstīm par sausuma un karstuma ietekmi uz lauksaimniecības sektoru tajās.

Dūklavs sacīja, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs tikšanās laikā informējis, kāda informācija Latvijai ir jāapkopo par graudaugiem, lopbarību un situāciju attiecībā uz zaudējumiem dabas resursiem, kā arī negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labturību. "Tiklīdz atgriezīšos Latvijā, tā došu Zemkopības ministrijai (ZM) uzdevumus, lai pēc iespējas ātrāk mēs šo detalizēto informāciju varētu nosūtīt," sacīja zemkopības ministrs.

Viņš arī informēja, ka patlaban ir astoņas valstis, kuras prasījušas ES finansiālu atbalstu saistībā ar to lauksaimniekiem radītājiem zaudējumiem meteoroloģisko apstākļu dēļ un, iespējams, šo valstu skaits vēl augs. "Tie būs ievērojami līdzekļi, par kuriem būs sarunas. Pašreizējā nostāja, ka jautājums par šāda finansiāla atbalsta sniegšanu tiek apspriests," teica Dūklavs.

Zemkopības ministrs arī teica, ka ZM ir provizoriskas aplēses par Latvijas lauksaimniekiem sausuma un karstuma ietekmē radītājiem zaudējumiem, taču ir pāragri tos nosaukt, jo to apmērs vēl var mainīties. "Viens runā par ražas samazinājumu par 20%, kāds cits - par 40% atkarībā no tā, kā kurš zemnieks ir izvērtējis pagājušā gada ražu un kādu ražu no pirmajiem nopļautajiem laukiem iekūlis. Lēšams, ka varētu būt savākta apmēram puse no pagājušā gada ievāktā lopbarības apmēra, taču šie dati vēl ir jāprecizē. (..) Tie ir šā brīža zemnieku aptauju rezultāti un prognoze par zaudējumiem, kas ir ZM rīcībā," uzsvēra Dūklavs.

Tāpat Dūklavs pastāstīja, ka ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru pārrunāja Latvijas galvenās intereses par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020.gada. Komisārs esot paudis, ka Latvijas ieskatā problemātiskie jautājumi saistībā ar ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada vēl ir apspriežami, tostarp Latvijai nepieņemamais EK ierosinājums par 15% samazināt lauku attīstībai paredzēto finansējumu nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs lauku attīstību Latvijas valstī. Līdz ar to par šiem visiem jautājumiem sekos turpmākas sarunas.

LETA jau ziņoja, ka zemkopības ministrs šodien Briselē tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru, kuru tostarp informēja par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu