1986.gada 26.aprīlis. Aptuveni pusdivos naktī Černobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtajā reaktorā nogranda vairāki sprādzieni, pēc kuriem sākās ugunsgrēks, kas piesārņoja visu tuvējo apkārtni. Lielās platībās tika evaukēti vairāk nekā 330 tūkstoši iedzīvotāju.
Glābšanas darbu veikšanai visā Padomju savienībā tika mobilizēti gandrīz viens miljons cilvēku. Tie, kuri strādāja tiešā reaktora tuvumā, nomira ļoti drīz pēc šiem darbiem.
Sāktonēji PSRS valdība noklusēja faktu, ka Černobiļā noticis sprādziens - tikai nākamās dienas pēcpusdienā tika uzsākta tuvējās apkārtnes evakuācija.
Sprādziena rezultātā atmosfērā nonāca radioaktīvie izmeši, un lielākā daļa no tiem nokrita tuvumā esošajā Baltkrievijas teritorijā. Tiesa, vēja virziens tajās dienās nebija Padomju varai labvēlīgs - 28.aprīlī pie Forsmarkas AES Zviedrijā tika konstatēts radioaktīvs piesārņojums, un tūlīt pat izdevās noskaidrot, ka tas nācis no PSRS rietumu daļas.
PSRS centās rūpīgi slēpt notikušo, taču pēc Zviedrijas valdība pieprasīja paskaidrojumus, kas ir noticis - tikai tad pasaule uzzināja, ka patiesībā ir notikusi pasaulē lielākā kodolkatastrofa...
Šodien Pripjata un Černobiļas AES ir pamestas vietas - pašā AES notiek pie radioaktīvo atkritumu savākšanas un kupola uzstādīšanas. Plānots, ka 2065.gadā Černobiļas AES būs iespējams nojaukt, un tas arī tiks izdarīts.
Šodien Ukrainā notiek piemiņas pasākumi, kas veltīti visu katastrofā cietušo un bojāgājušo piemiņai.
