Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/27/11045270t1hfcb1.jpg)
Medicīnas progress glābj dzīvības, taču reizēm zinātnieki aizmirst par ētikas normām. Tikai salīdzinoši nesen ASV valdība oficiāli atvainojās Gvatemalai par 1940.tajos gados veiktajiem eksperimentiem, kuru laikā cietumniekus un garīgi slimos speciāli aplipināja ar sifilisu.
Gvatemalas projekts ir tikai viens no daudzajiem briesmīgajiem eksperimentiem, kas veikti medicīnas vārdā. Dažreiz ētikas pārkāpumi ir kļūdas, kuras pieļauj cilvēki, kas uzskata, ka rīkojas pareizi, savukārt dažreiz tie ir apzināta ļaunuma izpausme.
1. Nacistu briesmu darbi
Iespējams, ka visu laiku nekrietnākos eksperimentus ir veicis Jozefs Mengele – SS virsnieks un ārsts Aušvicē. Mengele «ķemmēja» ienākošos vilcienus, meklējot dvīņus, ar kuriem eksperimentēt, cerībā pierādīt savas teorijas par āriešu rases pārākumu. Saskaņā ar ASV Holokausta muzeja rīcībā esošo informāciju, šausmu dakteris kolekcionēja savu mirušo pacientu acis.
Nacisti izmantoja cietumniekus, lai izmēģinātu medikamentus infekciju slimību ārstēšanai un ķīmiskā kara ieročus. Citus ieslodzīja saldētavās un zema spiediena kamerās aviācijas eksperimentiem. Neskaitāmi ieslodzītie tika nozīmēti eksperimentālām sterilizācijas procedūrām. ASV Holokausta muzejam sniegtās mutiskās liecības vēsta, ka kādai sievietei tika nosietas krūtis, lai SS ārsti varētu redzēt, cik ilgi zīdainis var iztikt bez ēdiena. Rezultātā sieviete savam bērnam injicēja letālu devu morfija, lai pārtrauktu viņa ciešanas. Daži no ārstiem pēcāk par zvērīgajiem eksperimentiem tika tiesāti kā kara noziedznieki, taču Mengele aizmuka uz Dienvidameriku. Viņš mira no sirdstriekas 1979.gadā Brazīlijā.
2. Japānas 731.vienība
Trīsdesmitajos un četrdesmitajos Japānas imperiālā armija veica bioloģisko ieroču un medikamentu testēšanu uz civilajiem iedzīvotājiem, lielākoties Ķīnā. Šo brutālo eksperimentu izraisīto nāvju skaits nv zināms, taču laikraksts «New York Times» 1995.gadā lēsa, ka skaits varētu būt ap 200 000.
Pastrādātie noziegumi bija prātam neaptverami – akas tika saindētas ar holēras un vēdertīfa izraisītājiem un Ķīnas pilsētās tika izplatītas ar mēri inficētas blusas. Cietumniekiem lika maršēt stindzinošā aukstumā, lai pēc tam varētu atrast labāko apsaldējumu ārstēšanas veidu. Bijušie 731.vienības locekļi pastāstījuši medijiem, ka cietumniekus apstrādāja ar saindētu gāzi un ievietoja spiediena kamerās, līdz tiem acis burtiski izsprāga ārā. Pēc kara ASV valdība palīdzēja Japānai šos eksperimentus paturēt noslēpumā, lai padarītu japāņus par aukstā kara sabiedrotajiem.
3. «Monstru pētījums»
1939.gadā Aiovas Universitātes runas patologi centās pierādīt, ka stostīšanās ir iemācīta uzvedība, kura radusies no bērna trauksmes par runāšanu. Diemžēl veids, kādā viņi izvēlējās šo problēmu pētīt, bija diezgan necilvēcīgs, proti, rosināja stostīšanos, iegalvojot bāreņiem, ka viņi ir nolemti un stostīšanās viņu gadījumā ir neizbēgama.
Pētnieki sēdēja kopā ar bērniem Ohaio Kareivju un jūrnieku bāreņu namā un iegalvoja, ka viņi demonstrē stostīšanās pazīmes, un, ka viņiem nevajadzētu runāt, ja vien nav droši, ka nespēj to darīt pareizi. Eksperiments neveicināja stostīšanos, taču padarīja iepriekš normālus bērnus nervozus, bailīgus un klusus.
4. Burka un Heila slepkavības
Līdz 1830.tajiem gadiem vienīgie legāli sekcijām pieejamie līķi bija uz nāvi notiesāti slepkavnieki. Tā kā šādi līķi bija retums, tad daudzi patologanatomi pirka līķus no kapu apzadzējiem vai apzaga tos paši. Kādas Edinburgas pansijas īpašnieks Viljams Heirs un viņa draugs Viljams Burks nolēma šo biznesu attīstīt par vienu pakāpi augstākā līmenī. No 1827. līdz 1828.gadam abi vīri nogalināja vairāk nekā duci īrnieku un pārdeva viņu ķermeņus patologanatomam Robertam Noksam. Nokss acīmredzot nepamanīja (vai arī viņam bija vienalga), ka viņam piegādātie līķi ir aizdomīgi «svaigi». Burku pēcāk par noziegumiem pakāra, taču šis gadījums lika britu valdībai pārskatīt un atcelt stingros sekciju veikšanas noteikumus.
5. Ķirurģiski eksperimenti ar vergiem
Modernās ginekoloģijas tēvs J. Marions Simss savu popularitāti ieguvis, veicot eksperimentālas operācijas vergu sievietēm (reizēm pat vairākas vienai personai). Līdz pat mūsdienām Simss ir pretrunīgi vērtēta personība, jo slimība, ko viņš ārstēja – vezikovaginālā fistula –, sagādāja sievietēm lielas ciešanas. Sievietes ar šādu fistulu – dobumu starp vagīnu un urīnpūsli – cieta no urīna nesaturēšanas, tāpēc sabiedrība viņas atstūma.
Simss veica operācijas bez anestēzijas. Daļēji tāpēc, ka anestēzija tikai nesen bija izgudrota, daļēji – jo Simss uzskatīja, ka operācijas nebija tik sāpīgas, lai attaisnotu pūliņus ar anestēziju. Vēl aizvien eksistē šaubas par to, vai pacienti būtu piekrituši operācijām, ja tiešām varētu paši izvēlēties.
6. Gvatemalas sifilisa pētījums
Daudzi cilvēki kļūdaini tic, ka valdība tīšām inficēja Taskigī pētījuma dalībniekus ar sifilisu, kas nebija tiesa. Taču Veleslijas koledžas profesore Sūzana Reverbija savā darbā apskatīja gadījumu, kad ASV Sabiedrības veselības dienesta pētnieki izdarīja tieši to. Reverbija atklāja, ka laikā starp 1946. un 1948.gadu ASV un Gvatemalas valdības līdzsponsorēja pētījumu, kurā tīšuprāt inficēja ar sifilisu Gvatemalas cietumniekus un psihiatriskās klīnikas pacientus.
Pētījums tika veikts, lai testētu ķīmiskas vielas, kam vajadzētu ārstēt šo slimību. Pētnieki savus subjektus mēģināja inficēt gan maksājot par to, lai viņi nodarbotos ar seksu ar inficētām prostitūtām, gan arī tīšuprāt traumējot viņu dzimumlocekļu ādu un apstrādājot brūci ar sifilisa baktērijām.
Tiem, kuri inficējās ar sifilisu, tika dots penicilīns kā zāles, taču Reverbija savā pētījumā atklāja, ka pēc tam netika veiktas nekādas pārbaudes, kā arī saskaņošana ar pašiem dalībniekiem. 2010.gada oktobrī Valsts sekretāre Hilarija Klintone un Veselības un cilvēktiesību sekretāre Ketlīna Sebeliusa nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, atvainojoties par šiem eksperimentiem.
7. Taskigī pētījums
Pasaulē slavenākā medicīnas ētikā pieļautā kļūda ASV ilga veselus 40 gadus. Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra informāciju 1932.gadā ASV palaida pētījumu par neārstēta sifilisa ietekmi uz veselību. Diemžēl nejaušajiem dalībniekiem šī pētījuma laikā sifiliss ārstēts netika.
Pētnieki sekoja līdzi slimības progresam 399 Alabamas melnādainajiem (201 vesels dalībnieks arīdzan tika iesaistīts), apgalvojot viņiem, ka tiek ārstēti no «sliktām asinīm». Patiesībā cilvēki nekad nesaņēma adekvātu ārstēšanu, pat 1947.gadā, kad penicilīns kļuva par galvenajām zālēm sifilisa ārstēšanai. 1972.gadā šis gadījums tika atspoguļots plašākai sabiedrībai, un tas tika slēgts.
Avots: www.livescience.com