Krievijas Federācijas Padome brīdināta par iespējamu ārkārtas sēdi

FOTO: Reuters/Scanpix

Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas Padomes - priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko trešdien brīdinājusi, ka varētu tikt sasaukta ārkārtas sēde, atsaucoties uz aģentūru «Interfax», ziņo tīmekļa izdevums «Meduza».

Tajā pašā laikā Federācijas padomes preses dienests šo ziņu noliedzis.

«Es neizslēdzu iespēju, ka radīsies vajadzība noturēt Krievijas Federācijas Padomes papildus ārkārtas sēdi, tāpēc lūdzu jūs tālu nedoties un būt sazināmiem,» «Interfax» citē Matvijenko teikto, uzrunājot senatorus. «Ja tāds lēmums tiks pieņemts, mēs jūs savlaicīgi informēsim.»

Saskaņā ar konstitūciju Krievijas prezidents var lūgt parlamenta augšpalātai pilnvarojumu izmantot karaspēku ārvalstīs.

2014.gada 1.martā Federācijas padome deva Vladimiram Putinam atļauju ievest karaspēku Ukrainā, kam sekoja Krimas okupācija un aneksija.

Tā bija pēdējā reize, kad tika sasaukta Federācijas padomes ārkārtas sēde.

Pagājušā gada jūnijā šis pilnvarojums tika atsaukts.

Tikmēr Federācijas padomes preses dienests noliedz, ka trešdien būtu iecerēta ārkārtas sēde.

«Tā nav taisnība,» laikrakstam «Kommersant» apgalvoja preses dienesta vadītāja Irina Romančeva. »«Interfax» izplatīja melīgu informāciju. Tāda paziņojuma nebija. Godīgi runājot, nezinu, no kurienes viņi ņēma šo paziņojumu.»

Kā ziņots, Ukrainas armijas ģenerālštābs trešdien pavēstīja, ka plkst.4 no rīta pie Doņeckas Maskavas atbalstītās teroristu bandas, kuras komandējot Krievijas Bruņoto spēku kadru virsnieki, uzsāka «liela mēroga uzbrukumu» Ukrainas armijas pozīcijām Marjinkā un Krasnohorivkā, kurā bija iesaistīti vairāk nekā desmit tanku un tūkstotis kaujinieku.

Uzbrukumu atbalstījušas arī pašgājējas haubices.

«Citos virzienos uzbrukumu mūsu pozīcijām arī atbalsta ar to lielgabalu un smago mīnmetēju uguni, kuri starp citu saskaņā ar Minskas vienošanos bija jāatvelk 25 un vairāk kilometru attālumā no saskares līnijas,» teikts ģenerālštāba paziņojumā.

Lai izvairītos no lieliem zaudējumiem Ukrainas armijas vienību rindās, ģenerālštābs atļāvis no aizmugures tuvāk frontes līnijai pievest artilēriju un atļāvis to izmantot pie Marjinkas un Krasnohorivkas.

Tas radījis satraukumu, ka Krievijas parlamenta augšpalātas iespējamā ārkārtas sēde varētu būt saistīta ar situācijas saasināšanos Ukrainā.

Kremlis trešdien jau apsūdzējis Kijevu «provokatīvā rīcībā».

«Protams, Maskavā vēro un izjūt ārkārtīgu satraukumu par provokatīvajām darbībām no Ukrainas bruņoto spēku puses, kas, cik mēs varam spriest, lielā mērā provocē situāciju,» paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Tikmēr Kijeva paziņojusi, ka kaujās pie Marjinkas iznīcinātas četras Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) īpašo uzdevumu vienību militārpersonas un desmit kaujinieki.

Vēl vairāk nekā 80 teroristi esot ievainoti.

Tajā pašā laikā krituši arī divi ukraiņu karavīri, bet 30 guvuši ievainojumus.

Apšaudes rezultātā Marjinkā izcēlušies ugunsgrēki. Šāviņi nogalinājuši arī kādu ciema iedzīvotāju, bet četri ir ievainoti.

Uz augšu