Latvijā nav sašķeltības starp latviešiem un krievvalodīgajiem, teic Vējonis

FOTO: AFP/Scanpix

Latvijas iedzīvotāju vidū nav sašķeltības starp latviešiem un krievvalodīgo sabiedrības daļu, uzskata jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis intervijā aģentūrai BNS norādīja, ka sašķeltības jautājumis ir viens no hibrīdkara elementiem. «Krievija nepārtraukti tiražē to, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta. Manuprāt, tā nav. Ir nesaskaņas atsevišķos jautājumos - par vēstures interpretāciju vai par krievu valodas lietošanu valstī,» teica Vējonis.

Jaunievēlētais prezidents uzsvēra, ka attiecībā uz krievu valodu nekas nemainīsies – latviešu valoda ir un būs vienīgā valsts valoda. «Tajā pašā laikā mazākumtautību skolās jādod iespēja bērniem mācīties gan krievu, gan ukraiņu vai lietuviešu valodā. Viņi ir to tautību pārstāvji un viņiem šī valoda neapšaubāmi ir jāzina. Tā ir viņu tautības bagātība, līdzīgi, kā tas ir ar latviešu valodu,» pauda Vējonis.

Vējonis akcentēja, ka iedzīvotāju vidū sašķeltības nav. «Pie manis, aizsardzības ministra amatā, vai jebkurā valsts iestādē, strādā daudzu dažādu tautību cilvēki un nav tur nekādas sašķeltības. Visi runā latviešu valodā. Karjeras izaugsmes iespējas ir tieši tādas pašas, neatkarīgi vai tu esi latvietis, vai krievs vai ukrainis. Ja ir problēmas, tad vairāk tās ir vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuriem ir grūti mainīties, kuriem varbūt ir iesīkstējis redzējums uz atsevišķiem jautājumiem,» paskaidroja jaunais Latvijas Valsts prezidents.

Viens no jautājumiem, kam Vējonis iecerējis pievērst uzmanību – regulāri tikties ar politiskajām partijām, kas pārstāvētas Saeimā, lai runātu par dažādiem jautājumiem, tostarp par to, lai netiktu politizēts nacionalitātes jautājums.

«Bieži vien mēs kā politiķi, kā atsevišķu partiju pārstāvji, paši radam sabiedrībā nevajadzīgu rezonansi un piespēlējam Krievijas informatīvajai kampaņai, kas ir vērsta pret mums. Mēs paši viņu stabulē reizēm sākam pūst un, manuprāt, tas nav pareizi. Partijām jābūt daudz tālredzīgākām attiecībā uz savām rīcībām,» teica Vējonis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Valsts prezidenta amatā 3.jūnijā Saeima ārkārtās sēdē aizklātā balsojumā ievēlēja ZZS virzīto kandidātu, aizsardzības ministru Vējoni . Par viņu piektajā nobalsoja 55 deputāti. Vējonis tika ievēlēts arī ar opozīcijas balsīm, jo koalīcijai kopīga kandidāta nebija.

Vējonis Valsts prezidenta amatā stāsies pēc zvēresta nodošanas 8.jūlijā. Līdz oficiālajai amatā stāšanas dienai Vējonis turpina pildīt aizsardzības ministra amata pienākumus.

Uz augšu