Saeimas komisija tomēr atbalsta pensiju pārrēķināšanu no nākamā gada (72)

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija dienu pirms balsojuma Saeimā tomēr atbalstīja normu, ka ekonomiskās krīzes gados ietekmēto pensiju pārrēķināšana tiek uzsākta 2016.gadā, aģentūra BNS uzzināja komisijā.

Vienlaikus paredzēts, ka konkrēti pārskatīšanas nosacījumi tiek noteikti, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.

Deputāti likumprojekta virzīšanu uz otro lasījumu atbalstīja vienprātīgi. Saeima par pensiju likuma grozījumiem ceturtdien balsos galīgajā lasījumā.

«Saskaņas» pārstāvis Andrejs Klementjevs, kurš iepriekš paziņoja, ka opozīcija rīkos protesta akciju un sasauks Saeimas ārkārtas sēdi par šo jautājumu, trešdien sacīja, ka uz priekšlikumiem skatās ar uzmanīgu optimismu. «Tas, ka sāks pārskatīt 2016.gadā, tas mūs padara laimīgus. Mēs mēģināsim uzturēt savus priekšlikumus, tas būtu ideālais variants, bet kā kompromisu pieņemam šo priekšlikumu,» sacīja Klementjevs.

Trešdien atbalstītie priekšlikumi par pensiju pārskatīšanu tiks izteikti pārejas noteikumos. Tie paredz, ka pensijas tiek pārskatītas, sākot ar 2016.gada 1.janvāri. Konkrētos gadījumos pārskatāmās pensijas un pārskatīšanas nosacījumi tiek noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, ievērojot valsts budžeta iespējas, paredz priekšlikums.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens («Vienotība») aģentūrai BNS pēc komisijas sēdes sacīja, ka diskusijas ir atstātas uz rudeni. «Mēs esam budžeta veidošanas procesā, šobrīd komisijai ir izdevies savas priekšrocības attiecībā pret pārējiem nostiprināt likumā. Skatīsimiem, kādā veidā veidosies budžeta līdzsvars,» komentēja Ašeradens, atgādinot par nepieciešamo konsolidāciju un pieteiktajām ministriju jaunajām politiskajām iniciatīvām.

FM sarunās par to, kādā veidā veikt pensiju pārrēķinu, iestāsies sākumā par mazo pensiju pārrēķināšanu - līdz 200 eiro.

«Potenciāli nākamgad mēs redzam, ka būtu iespēja četru miljonu eiro apmērā pārrēķināt pensijas. Finanšu ministrija, atšķirībā no Labklājības ministrijas, uzskatīja, ka būtu pareizi sākt ar jūtīgākām grupām, tas ir, ar pensijām līdz 200 eiro,» stāstīja Ašeradens.

Jau ziņots, ka tikai dienu iepriekš komisijas vairākuma atbalstu neguva priekšlikumi par negatīvā kapitāla indeksu ietekmēto pensiju pārrēķināšanu no 2016.gada, jo valdības vadītāja pavēstīja, ka Finanšu ministrija to rosina sākt no 2017.gada, ņemot vērā budžeta iespējas.

Pērn aprīlī Tiesībsarga birojs paziņoja, ka ekonomiskā krīze negatīvi un neatgriezeniski ietekmējusi arī nopelnītās pensijas, jo personas, kuras pensionējušās pēc finanšu krīzes, saņem daudz mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. Labklājības ministrija solīja tam rast risinājumu.

Labklājības ministrijas sākotnēji virzītais modelis paredzēja pensiju pārrēķināšanu veikt pa gadiem. Personām, kurām pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas mazāki par skaitli «1», pensiju pārrēķina un palielināto pensijas apmēru sāk izmaksāt: 2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2016.gada janvāra; 2011.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2017.gada janvāra; 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – no 2018.gada janvāra. Pensijas starpība par iepriekšējo periodu netiktu maksāta.

Šādus priekšlikumus likumprojektam virzījušas opozīcijas partijas.

Komentāri (72)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu