Amerikas Savienotās Valstis ir noklausījušās pēdējo trīs Francijas prezidentu telefonsarunas, liecina interneta vietnes «WikiLeaks» publiskotie ASV dokumenti.
«WikiLeaks»: ASV izspiegojušas Francijas prezidentus (264)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbilstoši šiem dokumentiem, kuriem ir augstākā slepenības pakāpe, ASV izspiegojušas pašreizējo Francijas prezidentu Fransuā Olandu, kā arī viņa priekštečus valsts galvas amatā Nikolā Sarkozī un Žaku Širaku. Dokumenti, kurus «WikiLeaks» publiskojusi sadarbībā ar Francijas laikrakstu «Liberation» un izmeklējošās žurnālistikas vietni «Mediapart», aptver laika posmu no 2006. līdz 2012.gadam. Pieci no šiem dokumentiem ir no ASV Nacionālās drošības aģentūras.
Dokumentos teikts, ka Olands 2012.gadā rīkojis slepenas tikšanās, lai apspriestu sekas, kādas varētu būt Grieķijas aiziešanai no eiro zonas, un ka Vācijas kanclerei Angelai Merkelei nezinot, viņš ticies ar pārstāvjiem no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas, kas tolaik bija opozīcijā. Sarkozī noklausītajās sarunās paudis pārliecību, ka viņš esot vienīgais, kurš spēj atrisināt pasaules finanšu krīzi, bet Širaks tā laika Francijas ārlietu ministru Filipu Dustu-Blazī uzskatījis par cilvēku, kura izteikumi nereti ir neatbilstoši un nevietā.
ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Neds Praiss, komentējot publicētos dokumentus, sacīja: «Mūsu mērķis nav un nebūs prezidenta Olanda komunikācija.»
«Mēs neveicam nekādas ārējās izlūkošanas darbības, ja vien nav konkrēts un pamatots nolūks, kas saistīts ar nacionālo drošību. Tas attiecas gan uz parastiem pilsoņiem, gan pasaules līderiem,» teica Praiss.
«Mēs cieši sadarbojamies ar Franciju visos starptautiski svarīgos jautājumos, un Francija ir nepieciešama kā partneris,» piebilda ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis.
Savukārt Francijas valdības preses sekretārs Stefans Lefols sacīja, ka šāda ASV rīcība, par kuru liecina «WikiLeaks» publiskotie dokumenti, ir «nepieņemama sabiedroto starpā».
«Ir grūti pieņemt, ka starp sabiedrotajiem (...) var būt šāda aktivitāte, īpaši attiecībā uz noklausīšanos saistībā ar republikas prezidentu,» uzsvēra Lefols.
«Laikā, kad mēs cīnāmies pret terorismu, ir grūti iedomāties vai saprast, kad varētu pamudināt sabiedroto izspiegot savus sabiedrotos,» teica Francijas valdības preses pārstāvis.
Tomēr viņš piebilda, ka šim incidentam nevajadzētu izraisīt lielu krīzi.
«Šodien pasaulē ir pietiekami daudz bīstamu krīžu,» sacīja Lefols.
Lai sniegtu paskaidrojumus par «WikiLeaks» publiskoto informāciju, uz Francijas Ārlietu ministriju izsaukta ASV vēstniece Džeina Hārtlija, informēja avoti Francijas diplomātiskajās aprindās.
Saistībā ar «WikiLeaks» publiskotajiem dokumentiem Olands trešdien ir sasauca valsts Aizsardzības padomes sēdi. Pēc tās izplatītajā prezidenta kancelejas paziņojumā ASV Nacionālās drošības aģentūras rīcība nodēvēta par nepieņemamu. Paziņojumā uzsvērts, ka ASV ir jāievēro solījumi neizspiegot Franciju, ko Vašingtona deva 2013.gadā, kad ziņas par amerikāņu spiegošanu Francijā nāca atklātībā pirmo reizi.
«ASV varas iestādes uzņēmās saistības. Tās ir jāatceras un stingri jāievēro,» norādījusi Francija prezidenta kanceleja.
Francijas premjerministrs Maniels Valss, runājot parlamentā, uzsvēra, ka ASV tagad ir jācenšas darīt visu iespējamo, lai uzlabotu abu valstu attiecības.
«ASV būtu netikai jāsaprot, kādas briesmas šāda rīcība rada mūsu brīvībai, bet tām arī būtu jādara viss iespējamais - un ātri - lai novērstu kaitējumu (...) Savienoto Valstu un Francijas attiecībām ,» teica Valss.
«WikiLeaks» 2010.gadā izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. Pēc tam šī vietne ir publicējusi vēl daudz dažādu slepenu ASV dokumentu.