Līdz brīdim, kamēr Grieķija nemainīs savu nostāju saistībā ar reformām, kas valstij jāievieš, Grieķija jāatstāj savā vaļā, izbaudot sava darba augļus, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V), kas EP darbojas Budžeta komitejā.
Vaidere uzskata, ka grieķi paši sevi tagad ir iedzinuši smagā strupceļā, turklāt tagad ar pārliecību varot sacīt, ka pašreizējā Grieķijas valdība ir pilnīga katastrofa arī pašai Grieķijas tautai. Tomēr, kā norādīja Vaidere, notikušā referenduma rezultāti liecina, ka Grieķijas valdībai joprojām ir ievērojama ietekme, taču pašu valdību spilgti raksturo valsts finanšu ministrs Janis Varufakis, kurš negaidīti paziņojis par atkāpšanos no amata.
«Viņš ievārīja neizēdamu putru un tagad saka - dariet, ko vēlaties, es eju atvaļinājumā. Tas ir neiedomājami, lai neteiktu vairāk,» neslēpjot savu pārsteigumu par Varufaka rīcību, sacīja deputāte.
Vaicāta par turpmāko sarunu virzību, Vaidere skaidroja, ka «sarunas norisinās jau visu laiku», taču tām pašlaik ir pārāk slidens pamats, jo grieķi ir pret saprātīgu politiku. «Mana politika šajā gadījumā būtu ļaut grieķiem darīt to, ko viņi vēlas. Viņi ir jāatstāj savā vaļā, kamēr radikāli nemainīs savu nostāju attiecībā pret reformām, kas ir jāievieš,» uzsvēra deputāte, piebilstot, ka tas viņiem ļaus «izbaudīt sava darba augļus».
Savukārt, runājot par iespējamajiem riskiem, ka Krievija varētu šajā laika periodā pieslieties Grieķijai, mainot situāciju Eiropas Savienībā (ES), Vaidere vērsa uzmanību, ka pašas Krievijas ekonomiskā situācija nav daudz labāka. «Tā ir katastrofālā stāvoklī, taču Krievijas propaganda ļauj padarīt melnu par baltu,» situāciju raksturoja Vaidere. «Viņiem faktiski nav līdzekļu, lai palīdzētu. Cita lieta ir Ķīna, kas varētu iegādāties pāris Grieķijas salas,» uzskata deputāte, piebilstot, ka šāds notikumu scenārijs gan ir maz ticams.
Jau vēstīts, ka svētdien referendumā 61,31% grieķu nobalsoja pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par «ilgtspējīgu risinājumu».
Ciprs paziņoja, ka ir gatavs turpināt sarunas, bet atzina, ka viegla risinājuma nebūs.
Daudzi Eiropas politiskie līderi pirms referenduma izteicās, ka balsojums būtībā ir ne tikai par kreditoru priekšlikumiem, bet par Grieķijas dalību eirozonā.
Lai apspriestu Grieķijas referenduma rezultātus, šodien Parīzē plāno tiksies Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt otrdien pirms eirozonas līderu samita Briselē gaidāma arī eirozonas finanšu ministru sanāksme, bet eirozonas finanšu ministru vietnieki tiksies jau šodien.
Merkele un Olands jau svētdienas vakarā pa telefonu apsprieda referenduma rezultātus, atklāja Merkeles birojs, piebilstot, ka abi līderi bijuši vienisprātis, ka «grieķu tautas balsojums ir jārespektē».
EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram šorīt plānota telefonkonference ar ECB prezidentu Mario Dragi, Tusku un Deiselblūmu. Tāpat Junkeram šovakar un rīt paredzētas arī konsultācijas ar eirozonas dalībvalstu līderiem un ES institūciju vadītājiem, atklāja EK.
Tikmēr Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņojis, ka ES tagad vajadzētu sākt apspriest iespējamo humāno palīdzību Grieķijai. Viņš arī pauda skepsi par Grieķijas valdības solījumiem, ka pēc kapitāla plūsmas kontroles pasākumiem nedēļas garumā bankas pirmdien vai otrdien spēs atvērt savas durvis.
