Sabiedrībai ir jāzina kādas saistības un riskus uzņemas Latvija, pieņemot bēgļus, Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» teica Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Mārtiņš Bondars.
Sabiedrībai ir jāzina kādas saistības un riskus uzņemas Latvija, pieņemot bēgļus (107)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka līdz šim valdības rīcība bēgļu jautājumā bijusi pretrunīga - no pilnīga nolieguma līdz lēmumam par 250 bēgļu uzņemšanu.
Viņš uzskata, ka pamatrisks, uzņemot bēgļus, ir saistīts ar teroristiskās organizācijas «Islāma valsts» darbību, jo starp bēgļiem var būt šīs organizācijas atbalstītāji.
Otrkārt, bēgļi var būt bīstamu slimību pārnēsātāji, piemēram, tie var pārnēsāt Ebolas vīrusu.
Politiķis uzskata, ka atbildīgie dienesti nav gatavi tikt galā ar šādām problēmām.
Viņaprāt, Latvijai būtu jādomā par palīdzību Ukrainai, kur kara darbības dēļ ir aptuveni divi miljoni bēgļu.
Kā ziņots, šodien plkst.10 notiks Saeimas ārkārtas sesijas sēde par bēgļu jautājumu.
Par sēdes sasaukšanu saistībā ar jautājumiem par bēgļu uzņemšanu Latvijā parakstījušies 45 deputāti.
Par ārkārtas sēdes sasaukšanu ir parakstījušies deputāti no opozīcijas partijām, proti, LRA, «Saskaņas», «No sirds Latvijai», kā arī koalīcijā esošās nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.
LRA piedāvātais lēmumprojekts izskatīšanai sēdē paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 13.jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, rīcības plānu bēgļu izmitināšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, kā arī pamatot finansiālās izmaksas un sniegt skaidrojumu, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas bēgļu izmitināšanas un integrācijas izmaksas trīs gadu periodā.
Tāpat lēmumprojekts paredz līdz 14.jūlijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) būtu jāsniedz ziņojums par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem.
Lai sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi, bija nepieciešams savākt vismaz 34 deputātu parakstus.
Kā ziņots, valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, paredzot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.
Valdībā nebija balsojuma par šo jautājumu, tikai kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kuras pārstāvētā nacionālā apvienība iebilst pret bēgļu uzņemšanu, pauda īpašu nostāju, žurnālistiem pastāstīja Straujuma. Taujāta par atšķirīgiem viedokļiem starp valdības partneriem, Straujuma pauda: šis nav pirmais gadījums, kad kādai no koalīcijas partijām ir īpašais viedoklis. Koalīcija turpina strādāt, un tas ir normāls process, ka partijas nav vienmēr vienotas, rezumēja politiķe.
Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.
Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.