Būtu ļoti dīvaini, ja pēkšņi visi deputāti kļūtu svēti

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pēdējo mēnešu laikā visnotaļ bieži ir vērojama latvisko partiju nespēja iztikt bez skandāliem, mēģinot vienoties par kādiem fundamentāli svarīgiem jautājumiem. Tā, piemēram, koalīcijas partijas nespēja vienoties par vienotu prezidenta amata kandidātu, un arī jautājums par bēgļu uzņemšanu izraisīja lielus strīdus. Kas pie tā ir vainojams, vai ir iespējama valdības krišana, kā arī par savu nākotni politikā intervijā portālam «Apollo» stāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka.

- Kāpēc Latvijas politiķi, jeb tā dēvētās latviskās partijas nespēj iztikt bez skandāliem un kašķiem, mēģinot vienoties par kopsaucēju kādos būtiskos jautājumos, piemēram, par to pašu bēgļu jautājumu?

- Šinī gadījumā lielā mērā varētu runāt par to, ka šādu situāciju ir radījusi Nacionālā apvienība. Piekritīsim, ka «Vienotība» ar ZZS pēdējā laikā atrod kopīgu valodu, un tas nav aiz lielām simpātijām pret «Vienotību». To nosaka pragmatiska vēlme saglabāt valdību, jo jebkuras valdības maiņa, it īpaši, ja ir gaidāms smagas diskusijas par budžetu, tad tās ir valstij ļoti kaitīgas, un attīstību neveicina. Tieši tāpēc ZZS un «Vienotība» var atrast kopīgu valodu daudzos jautājumos. Nacionālā apvienība, varu vilkt paralēli ar «Zaļo partiju» - tāda tipa partijas Eiropā ļoti reti kad darbojas varas koalīcijā. Zaļajām partijām visur ļoti viegli ir strādāt opozīcijā. Acīmredzot, arī Nacionālā apvienība sevi ir pozicionējusi kā partiju, kurai ir vieglāk strādāt opozīcijā, nekā valdībā, līdz ar to NA ir ļoti grūti arī saviem vēlētājiem skaidrot, kāpēc viņi bijuši klāt kādos nepopulāros lēmumos. Runājot par «Zaļo partiju», tai ir daudz vienkāršāk būt opozīcijā un kritizēt jebkuru likumprojektu, kas skar dabas vērtības vai ko citu, bet tas nenovestu pie normāla rezultāta. Esot koalīcijā vismaz daļā gadījumu var panākt savu. Šeit var vilkt paralēles ar NA un zaļajām partijām Eiropā, kuras no vienas puses daudz ērtāk justos opozīcijā.

- Pēdējā laikā daudz tiek runāts par iespējamu valdības krišanu. Kā jūs vērtējat šādu iespēju?

- Ar katru brīdi redzu, ka ar NA sastrādāties kļūst arvien grūtāk. Tas, ka NA ietilpstošās partijas ir bijušas klāt pie daudzu valdību krišanas, arī ir fakts. ZZS tomēr balstās uz tās platformas, ka tomēr katra valdības krišana ir sava veida valdības paralīze. Šobrīd nav tie labākie laiki, kad jāpieņem smagus lēmumus, līdz ar to, cik nu ilgi to valdību varēs noturēt, tik ilgi arī ZZS atbalstīs šīs valdības pastāvēšanu. Latvijā parasti ir tā, ka valdība krīt pati. Opozīcija nav tik spēcīga, lai sašūpotu valdību, tā var sašūpoties tikai pati, ja nevēlēsies strādāt kopā. Es esmu optimists un saku, ka ja gadījumā kaut kas notiks ar šo valdību, tad tikai nākamā gada pavasarī.

- Ja šī valdība krīt, vai tādā gadījumā «Saskaņai» nerastos iespēja nonākt pie varas?

- Ir «plāns A», ir «plāns B», un «Saskaņas» nākšana pie varas ir «plāns Z».

- Visi šie dažādie skandāli, kuros ir iesaistīti Saeimas deputāti – vai tas negrauj Latvijas politiskās vides prestižu un nemazina vēlētāju uzticību politiķiem?

- Dabiski, ka jā, un tas neceļ ne Saeimas prestižu, ne konkrētu partiju prestižu, bet šī Saeima ir gana dīvaina… It kā mēs sakām, ka ar katrām Saeimas vēlēšanām šis vēlēšanu likums kļūst sabiedrībai arvien draudzīgāks. Ar katrām vēlēšanām tiek vairāk likts uzsvars uz individuālu komunikāciju ar sabiedrību, ar mazāku reklāmas un naudas ietekmi uz vēlēšanām, un tāpēc it kā vajadzētu būt labāk. It kā būtu jāievēl paši cienījamākie, bet realitāte ir tāda, kāda nu tā ir. Saeimas deputāti tomēr ir sabiedrības spogulis. Paskatieties statistiku, cik daudzi cilvēki brauc dzērumā – daudzi! Arī viens Saeimas deputāts brauc dzērumā. Šeit drīzāk ir jāpriecājas, ka šādi gadījumi tiek atklāti, un sabiedrība par tiem uzzina. Trakākais būtu tad, ja situācija būtu tāda kā 70.-80.gados. Vai tad to nedarīja?

- To noklusēja…

- Jā, par to sabiedrība neuzzināja. Un arī šodien, es ļoti baidos par to, ka pēkšņi cigarešu un alkohola kontrabandas plūsma uz Latviju apsīkst. Pēc kā to spriedīs – pēc tā, ka to vienkārši neatrod. Tieši otrādi – mums ir jāpriecājas, ka izdodas atrast kādas kontrabandas cigaretes un alkoholu, jo ir jāpriecājas nevis par to, ka ir pieaugusi šo preču plūsma, bet par to, ka mūsu dienestu profesionalitāte ir augusi, un šīs kravas ir pārtvertas. Arī runājot par Saeimu, jāsaka tā, ka būtu ļoti dīvaini, ja pēkšņi visi deputāti kļūtu svēti, un neviens nepārkāptu ne ātrumu, ne ko citu. Tad jau būtu ļoti dīvaini – kā tā, ka visi 100 deputāti pēkšņi nepārkāpj nevienu likumu. Tādā gadījumā tie būtu jau kādi pārcilvēki. Un tas arī ir dabiski, ja ik pa laikam kāds tiek sodīts par 10-15 km/h ātruma pārkāpumu. No tribīnes par to tiek runāts, un tas ir pozitīvi. Tas nozīmē ka nav tādu aizsargmehānismu, kas pasargātu deputātus no pelnīta soda.

- Pieļauju, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju Jūs asociējaties ar Zoodārza runasvīru. Kā Jūs «pārslēdzāties» no šī darba uz lielo politiku?

- Es nekur «nepārsledzos», jo pirms kļūšanas par Saeimas deputātu, es biju deputāts vienā Rīgas domes sasaukumā, un tā ir tāda kā «mazā Saeima». Pēc tam vēl deviņus gadus biju Vides konsultatīvajā padomē, un tādā politiskajā vidē jau pirms tam biju iesaistīts, tādēļ tas man nebija tik liels un dramatisks lēciens. Runa, ka es arī iepriekš būtu bijis tikai Zoodārza runasvīrs, nebūtu īsti korekti, un piebildīšu, ka arī šobrīd reizēm es uzstājos kā Zoodārza pārstāvis. Kā norādīja Raimonds Vējonis, tas būtu nepareizi noliegtu savus hobijus, un to, no kurienes viņš nācis, kā arī aizmirsis savas sirdslietas. Tādā gadījumā šim cilvēkam būtu ko slēpt, un viņam nevarētu uzticēties. Bet es neslēpju, un neizslēdzu iespēju, ka nākotnē atgriezīšos Zoodārzā, un atkal būšu tā runasvīrs.

- Vai Jūs nākotnē varētu ieņemt kādu augstāku politisko amatu? Un, ja Jums piedāvātu kļūt par premjeru, vai Jūs tam piekristu?

- Nē. Es atteiktos no tāda piedāvājuma. Katram ir jābūt godīgam pret sevi, un iekšēji jāizvērtē savas prasmes, pieredze un ambīcijas. Šobrīd es redzu, ka tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī frakcijas priekšsēdētāja vietnieks tie ir tie amati, kas šobrīd atbilst manām prasmēm un pieredzei, kā arī uzticībai, ko cilvēki man ir gatavi dot. Līdz ar to es pat pirkstiņu nepakustināšu, lai pēkšņi būtu kāds augstāks amats, pēc kura es galīgi neesmu noilgojies.

Uz augšu