Latvijai no iepriekšējiem periodiem starptautiskajā finanšu tirgū joprojām velkas līdzi zināma neuzticība, tādēļ riskēt ar budžeta disciplīnu nevaram atļauties, trešdien intervijā Latvijas Radio teica bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
Latvijai joprojām velkas līdzi neuzticība; riskēt ar budžetu nevar (57)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai nevajadzētu pieļaut budžeta deficīta līmeņa pārsniegšanu. «Šis ir brīdis, kad politiski ir vēlme to izdarīt un arī atsaukties, ka citas valstis to neievēro. Nav daudz valstu, kas to ievēro, vidēji četras sešas valstis ievēro valsts parāda un budžeta disciplīnu, bet pārējās valstis atļaujas to ignorēt,» teica Vilks.
Bijušais finanšu ministrs atzīmēja, ka mazajām un perifērijas Eiropas Savienības (ES) valstīm tiek pievērsta lielāka uzmanība. «Es paredzu karstas lietas [Latvijas budžeta veidošanā]. Situācija jau tā ir sakaitēta eiro zonā Grieķijas dēļ, arī vēl Krievija.. Fons nav pateicīgs un domāju, ka šis ir brīdis, kad var daudz kas izšķirties,» sacīja Vilks.
Viņš arī pauda cerību, ka Latvija būtiski nemainīs politiku attiecībā pret budžetu. «Es ceru, ka Finanšu ministrija būs pēdējais bastions, kas turēsies pretī (..) Ja Finanšu ministrija krīt, tad politiski viss kas var notikt,» piebilda Vilks.
«Joprojām jāsaprot, ka uz Latviju vienalga skatās pastiprināti, lai arī, protams, esam izgājuši no krīzes, ekonomika aug, daudzas lietas ir pārkārtotas, bet tāpat no iepriekšējiem periodiem velkas līdzi tāda zināma neuzticība - kādi ir politiķi, kāds būs korupcijas līmenis, kā ar ēnu ekonomiku,» teica Vilks, norādot, ka tādēļ Latvija nevar atļauties riskēt un jāpieturās pie līdzšinējās fiskālās disciplīnas.
Jau vēstīts, ka valdība darbu pie nākamā gada budžeta sāks augusta vidū, kad būs skaidrība par makroekonomiskajām prognozēm un to, cik līdzekļus budžetā nākamgad papildus var piešķirt.
Nākamā gada valsts budžetā ministrijas un valsts iestādes jaunām politikas iniciatīvām prasa 546,864 miljonus eiro. Valdība par nākamā gada budžeta prioritātēm noteikusi aizsardzību, iekšējo drošību, veselības aprūpi un izglītību.