Seksologs: «Sodu bardzība nemazina noziedzību!» (289)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: sinosplice, CC BY-NC 2.0

Liepājnieki rīko protesta gājienu, Saeimas deputāti vaino tiesu sistēmu, sabiedrība interneta komentāros rīko linča tiesu – pēdējās dienās arvien nerimstas šoks par Liepājas tiesnešu piespriesto sodu pedofiliem – tēvam un dēlam, kuri piecu gadu garumā izmantojuši mazgadīgu meiteni. Tikmēr seksologs atzīst – sodu bardzība noziegumus neizskaudīs.

Šokējošais Liepājas gadījums, kā arī 15 gadīgas meitenes slepkavība Rīgā, likusi aizdomāties – kur rodas varmāku psiholoģiskās novirzes, kas mudina uz šaušalīgo noziegumu pastrādāšanu.

Seksologs Arturs Šulcs portālam Apollo.lv stāsta, ka problēma jāizskauž tās saknē, taču nāves sods, vai mūža ieslodzījums noziegumu skaitu nemazinās.

«Tas, ko šobrīd pieprasa sabiedrība, ir lieli cietumsodi, pedofilu nolinčošana, vai kas tamlīdzīgs, bet jāpadomā, ka paši šos noziedzniekus cietumā uzturēsim par nodokļu maksātāju naudu. Tie ir aptuveni 30 eiro dienā – tātad dārgs prieks,» secina Šulcs.

Viņš uzsver, ka sodu bardzībā Latvijā jau tā ir pārāk liela, jo ieslodzīto skaits mūsu valstī ir viens no lielākajiem Baltijā. «Šis sodu ilgums neveicina noziegumu novēršanu. Tieši šo aspektu daļa sabiedrības neizprot, un ar ārkārtīgi ilgstošiem cietumsodiem, vai diskusijām par nāves sodu ieviešanu, mēģina risināt problēmas. Nāves sods nemazinās noziedzību valstī, tieši otrādi, tas būs jauns vardarbības veids, bet mums vajadzētu tiekties uz humānāko ceļu, nevis atriebības kāres apmierināšanu,» stāsta Šulcs.

Cietumsoda vietā ierosina obligātu psihoterapiju

Jautājot, kas tad būtu adekvāts sods seksuālo noziegumu veicējiem, uzverot tieši Liepājas gadījumu, kas izraisījis milzu sašutumu sabiedrībā, seksologs skaidro, ka tā būtu obligāta psihoterapija. «Ir jāstrādā pie šī jautājuma. Jāmēģina noskaidrot, kāpēc varmākas vēlas seksu, nevis ar līdzvērtīgu partneri, bet par seksuālu objektu izvēlas absolūti mazgadīgu bērnu. Tieši psihoterapija ļautu novērst vismaz šo noziedzību pašā saknē,» teic Šulcs.

Viņš piebilst, ka runājot par Liepājas gadījumu, tiesnešiem būtu jānozīmē psihoterapijas kurss vainīgajiem: «Ja tas tā nav, rodas jautājums – kāpēc? Mūsu valstī psihoterapija ir attīstīta. Arī Liepājā.»

Arturs Šulcs uzsver, ka pedofilijas sakarā jārunā ne tikai par noziedznieku, bet arī to, kas atrodas otrā pusē, proti, upuri. «Divi vīrieši piecus gadus izmantoja bērnu. Tad rodas jautājums – šai meitenei nebija mātes, tēva, vecmāmiņas, vectētiņa? Viņa dzīvoja izolēta no sabiedrības? Kas bija tie cilvēki, kuri ar meiteni komunicēja, ļaujot bērnu izmantot piecus gadus? Kā seksologs varu teikt, ka par noslēpumu vienmēr kāds zina, un tas nav tikai upuris, vai vardarbības veicējs. Apkārt vienmēr ir kāds, kurš par to zina. Tad rodas jautājums par šī cilvēka morāli, sociālo un arī juridisko atbildību,» secina Šulcs.

Jautājot par Latvijas izseno problēmu – runājam tikai tad, kad nelaime ir notikusi, Šulcs apstiprina, ka tā ir izglītības satura nepietiekamība, dzimumizglītības vājais pasniegšanas veids, vai tās trūkums pilnībā: «Vai ir tikumīgi nerunāt ar piecgadīgu bērnu par seksualitāti? Bērnam taču ir jāstāsta, ka viņa ķermenis pieder tikai viņam pašam, ka ir iespēja pateikt «nē» pieaugušajiem,» teic Šulcs.

Arī 15 gadīgās meitenes slepkavība neatstāj vienaldzīgu. Šulcs skaidro, ka psiholoģiskā patoloģija, kas rodas varmāku galvās, vismaz daļā gadījumu, ir labojama. «Slepkavības gadījumā slēptā ģenēze ir neatrisinātas seksuālas problēmas. Puisis nespēj veidot ar meiteni kontaktu dabiskā veidā, tāpēc pielieto vardarbību. Visticamāk arī konkrētajā gadījumā iespējamās slepkavas dzīvē nav bijusi shēma, kā cilvēcīgi un baudpilni pieskarties otra cilvēka ķermenim.»

Jau ziņots, ka Liepājas tiesa tēvam un dēlam par netiklu darbību veikšanu pret mazgadīgu meiteni, piespriedusi 240 piespiedu darba stundas un probācijas uzraudzību vienu gadu. Tiesas spriedums izraisījis milzu rezonansi sabiedrībā, raisot diskusijas par sodu bardzības nepietiekamību mūsu valstī.

Komentāri (289)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu