Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Oslo atklāj izstādi, kas nodēvēta par Breivīka «slavas zāli»

FOTO: Reuters/Scanpix

Četrus gadus pēc norvēģu labējā ekstrēmista Andersa Bēringa-Breivīka 2011.gada 22.jūlijā sarīkotajiem teroraktiem Oslo trešdien atklāta izstāde, kas veltīta traģēdijai, lai gan daži pauduši bažas, ka tā varētu kļūt par masu slepkavas «slavas zāli».

Izstāde ir izraisījusi pretrunīgu reakciju, jo tajā apskatāmi vairāki priekšmeti, kurus Bērings-Breivīks izmantoja abos teroraktos, piemēram, atliekas no mikroautobusa, kurā viņš paslēpa bumbu, un viltotas identifikācijas kartes un zīmotnes, kuras viņš izmantoja, lai maskētos par policistu.

Pagaidu izstāde ir izvietota pirmajā stāvā valdības kompleksā, kuru pašlaik 36 gadus vecais ekstrēmists neveiksmīgi mēģināja uzspridzināt ar spēcīgu automašīnā ievietotu bumbu.

«Informācijas centram ir jāizplata informācija, lai novērstu naidu, vardarbību un terorismu,» izstādes atklāšanas runā sacīja Norvēģijas premjerministre Erna Solberga, kuras acīs runas laikā riesās asaras.

«Šogad terorisms atkal skāra Eiropu Kopenhāgenā un Parīzē,» viņa teica apmēram 200 cilvēku lielajam pūlim un atgādināja arī par šonedēļ Turcijā notikušo pašnāvnieka spridzinātāja sarīkoto uzbrukumu, kurā gāja bojā vismaz 32 cilvēki.

Norvēģijas valdība aizstāv ideju par izstādi, sakot, ka godīgā veidā ir jāatspoguļo sāpīgā lappuse valsts vēsturē, bet Bēringa-Breivīka upuru advokāts Džons Kristians Eldens nosodīja projektu, ko viņš nodēvēja par «Breivīka muzeju valdības kompleksā».

Vienlaikus uzbrukumos izdzīvojušo un tuvinieku atbalsta grupas vadītāja Lizbete Kristīne Roinelanda, kas uzbrukumā zaudēja savu 18 gadus veco meitu, pauda atbalstu izstādei, sakot, ka atsauksmes no apmēram 500 citiem cilvēkiem, kurus skāruši uzbrukumi un kas apmeklēja izstādi otrdien, ir bijušas labas.

Otrdien Utejas salā 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Oslo tika atklāts memoriāls Bēringa-Breivīka 69 nogalinātajiem cilvēkiem.

Pagājušajā nedēļā sašutumu izraisīja Oslo Universitātes lēmums uzņemt Bēringu-Breivīku, kurš agrāk iztiku pelnīja ar viltotu universitātes diplomu pārdošanu, politikas zinātnes studijas programmā, kuru gan viņš, visticamāk, nepabeigs, jo daļas kursu apguvei viņam nepieciešams piedalīties klātienes semināros, kas viņam ir liegts.

Norvēģu labējais ekstrēmists Bērings- Breivīks 2011.gada 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši «preventīvs pasākums», lai pasargātu Eiropu no «musulmaņu invāzijas».

2012.gada 24.augustā Bēringam-Breivīkam tika piespriests 21 gada cietumsods. 21 gads ir maksimālais ieslodzījuma termiņš, kādu var piespriest Norvēģijā, taču, tuvoties termiņa beigām, tiesa ieslodzījumu var pagarināt, ja atzīs, ka Bērings-Breivīks joprojām apdraud sabiedrību.

Aktuālākās ziņas