Filozofs Uldis Tīrons Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) iestudēs izrādi pēc Platona dialoga «Simpozijs» motīviem, preses konferencē pastāstīja teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Filozofs Uldis Tīrons JRT iestudēs izrādi pēc Platona dialoga «Simpozijs» motīviem (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tīrons pamatojumu savai režisora darbībai bija atradis Platona darbos, norādot, ka mākslinieki, tai skaitā režisori, darbojas pēc sajūtas, bet viņi nezina, ko dara. Filozofs no režisora atšķiroties ar to, ka viņš zina, kas ir traģēdija un par ko tā ir.
Piedevām janvārī apritēšot 2432 gadi kopš viesībām pie traģiķa Agatona, pēc kurām sabruka Atēnu valsts, tika sašķaidīti Atēnu pieminekļi un pats Agatons devās trimdā. Pēc Tīrona domām, šis stāsts liecina, ka «Mielasts» ir savlaicīgs iestudējums. Iestudējuma pirmizrāde notiks 14.novembrī.
Pirmizrāžu sezonu 16.septembrī atklās režisora Gata Šmita izrāde. Viņš iestudējis Allas Sokolovas lugu «Farjatjeva fantāzijas». Šmits stāstīja, ka Sokolovas luga ir viens no labākajiem padomju laika dramaturģijas piemēriem. «Tā ir ļoti stipra traģikomēdija par svarīgām un lielām lietām - pietiekami sadzīviskām, bet arī emocionāli uzlādētām,» stāstīja Šmits.
Izrādes aktieru komanda izveidota no trīs vadošo teātru aktieriem, kas, pēc režisora domām, būs izrādes galvenā vērtība. Izrādē spēlē Artūrs Skrastiņš, Baiba Broka, Lāsma Kugrēna, Iveta Pole un Lidija Pupure.
15.oktobrī Lielajā zālē notiks režisora Alvja Hermaņa izrādes «Brodskis/Barišņikovs» pirmizrāde, tādējādi šīs sezonas laikā Mihails Barišņikovs kļūs par JRT aktieri. Plānots, ka izrāde arī ceļos pa pasauli, viesojoties Izraēlā, kā arī ASV. Izrāde balstīta Josifa Brodska dzejā. Kā stāstīja Hermanis, izrādei atlasīti aptuveni 50 Brodska dzejoļi. Kontaktējoties ar labākajiem Brodska pazinējiem - tulkotājiem, Hermanim bijis pārsteigums, ka viņš atlasījis nezināmus Brodska dzejoļus. Režisors stāstīja, ka uztvert dzeju no skatuves ir ļoti grūti, tāpēc nozīmīgi bijis tas, ka valoda ir tāda, lai varētu labāk komunicēt ar skatītājiem.
Mēģinājumi jau esot sākušies. Režisors un aktieris tikušies Cīrihē un sazinās «Skype». Turpmāk mēģinājumu process notiks gan Dominikānas republikā, gan Ņujorkā, kur uzturēsies Barišņikovs, kā arī beigās - Rīgā. «Man riebjas, kā dramatiskie aktieri lasa dzeju, jo viņi jaucas iekšā ar savu interpretāciju. Gadījumā ar Mišu Barišņikovu ir liels pārsteigums. Neesmu dzirdējis tik labu lasījumu. Lai gan viņš uz skatuves bijis visu mūžu, ir saglabājis pilnīgu nevainību attiecībā pret tekstu. Nākot no baleta pasaules, viņš ir ļoti muzikāls, tāpēc viņam svarīga ir dzejas forma, kas arī man ir ļoti svarīga,» stāstīja Hermanis. Paredzēts, ka izrāde paliks teātra repertuārā vēl vairākus gadus, tādējādi Barišņikovu uz skatuves varēs redzēt ne tikai šajā sezonā.
Nākamā gada 13.janvārī Lielajā zālē režisore Inese Mičule uzvedīs Māras Zālītes lugu «Pilna Māras istabiņa», kurā scenogrāfe un kostīmu māksliniece būs Katrīna Neiburga, bet mūziku izrādei sacerēs komponists Rihards Zaļupe. Izrādē spēlēs tādi aktieri kā Regīna Razuma, Elita Kļaviņa, Iveta Pole, Ance Strazda, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš un citi.
Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Šmita izrāde skolēniem «Grūtie vienkāršie jautājumi», kurā mēģinās skaidrot bērnu bieži uzdotos grūtos jautājumus. Pirmizrāde plānota novembrī.
Plānots, ka šī gada decembrī Mazajā zālē tiks uzvests arī Henrika Ibsena darbs «Spoki». Pie tā strādā režisore Māra Ķimele.
Savukārt 2016.gada pirmajā pusgadā iespēja tiks dota režisoram Mārcim Lācim un Jānim Joņevam, kuri iestudēs izrādi «Rīgas urbānie mīti».
Oktobra beigās vai novembra sākumā režisors Ģirts Ēcis JRT iestudēs Kunio Simidzu lugu «Grimētava». Šī japāņu dramaturgu luga esot nospēlēta 1500 reizes. Izrādes darbība norisinās grimētavā, kurā sarunājas četras aktrises.
Ēcis iestudēs arī izrādi pēc Migela de Servantesa Saavedras romāna «Dons Kihots» motīviem. «Dons Kihots» ir režisora atspēriena punkts. Viņš izrādei uzaicinājis visus desmit JRT aktierus vīriešus. «Mēģināsim parādīt vīrieša pasauli, kurā valda ciešanas un asprātība,» par izrādi stāstīja režisors, norādot, ka tā vēl ir tapšanas stadijā un «vēl pat galva nav īsti skaidra». Iestudējuma pirmizrāde Lielajā zālē paredzēta 23.martā.
No iepriekšējām sezonām JRT repertuārā ir saglabāti 47 iestudējumi - 20 Lielajā zālē, 14 Mazajā zālē un 10 Muzeja zālē, Talsu ielā, kā arī trīs Kamerzālē.