Reproduktīvās veselības līkloči pirms rodas ilgi gaidītais mazulis (8)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

2015. gada dzimstības rādītāju statistika ir visai iepriecinoša, proti, šobrīd ir daudz sievietes reproduktīvā vecuma plaukumā, kas laiž pasaulē gan pirmo, gan otro, gan trešo bērniņu. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu demogrāfijas pozitīviem rezultātiem ir iespaids arī uz mūsdienām. Taču ne vienmēr bērnu radīšanu ir iespējams ieplānot kā ceļojumu, kur niansēs, vēl neizbraucot no mājām, ir skaidrs priekšstats kas un kā notiks. Reproduktīvās veselības “Klīnikas EGV” ginekoloģe Gunta Grīnberga ik dienu ārsta kabinetā sastopas ar dažādiem sieviešu stāstiem, kas domā par bērniņu tepat un tūlīt, vai atliek to uz vēl nezināmo nākotni.

Dažādie neauglības cēloņi

Ārstes novērojumi liecina, ka praktiskas domas par bērniem tiek atliktas uz vēlēku laiku ne vien tādēļ, ka vispirms ir jāizbauda dzīve un jāveido karjera, bet arī tādēļ, ka, bieži vien esot krietni pāri trīsdesmit, vēl nav atrasts stabils partneris. Taču reizēm gadās arī tā, ka, sastopot īsto vīrieti un, nodibinot ģimeni, gaidītais mazulis nepiesakās. It kā visi faktori ir pozitīvi – gadiem ir piekopts veselīgs dzīvesveids, it kā ar veselību viss ir kārtībā, taču grūtniecības nav. Esot apskatē pie sava ginekologa, kārtējo reizi tiek konstatēts, ka viss ir ideālā kārtībā un ārste iesaka turpināt mēģināt. Tomēr, cik ilgi? Gunta Grīnberga šādos gadījumos rosina izvērtēt virkni faktorus, vai pārim patiešām ir regulāra dzimumdzīve, kas neaprobežojas ar “regulārām” dažām reizēm mēnesī. Iespējams, kāds no partneriem neatrodas Latvijā, kā dēļ attiecības varētu būt fragmentāras. Ir svarīgi, lai abas puses ir gatavas darīt visu iespējamo, lai mazulis pieteiktos. Tas nozīmē, ka pēc nesekmīgiem mēģinājumiem vismaz gada garumā abām pusēm ir vēlme doties pie reproduktīvās medicīnas speciālista, lai meklētu cēloni. Un cēlonis var būt meklējams kā vīrietī, tā sievietē. Vīriešus ir vieglāk izmeklēt un atrast neauglības cēloni, bet grūtāk ārstēt. Turpretīm sievietei visas analīzes un ultrasonogrāfijas rezultāti var būt labi, taču patiesā problēma atklājama tikai pēc laparoskopijas izmeklējuma, kas jau ir ķirurģiskā iejaukšanās.

Medicīniskā apaugļošana– nobriedis pāra lēmums

Kā liecina “Klīnikas EGV” ginekoloģes Guntas Grīnbergas pieredze, arī pēc diagnozes noteikšanas ne vienmēr pāri ir gatavi samierināties, ka medicīniskā apaugļošana ir vienīgais veids, kā viņi varētu tikt pie mazuļa. Ir vēlme vēl mēģināt pašiem, taču vairumā gadījumu arī pēc pusgada ģimene atgriežas, dažkārt izmēģinājusi virkni netradicionālos veidus, kas tiek uzskatīti kā potenciālās iespējas neauglības ārstēšanai. Un tas ir labi, ka pāris atgriežas ar pārliecību, jo diemžēl vēl ir gana daudz mītu un aizspriedumu par mākslīgo apaugļošanu un mēģeņu bērniem, kam nav nekāda pamatojuma. Tieši pretēji – medicīniksas procedūras laikā sievietes organismā tiek ievietots tas embrijs, kas ir vislabākais.

Olšūnas donores – sievietes ar misijas apziņu

Cēloņi, kādēļ sievietei neiestājas grūtniecība var būt visdažādākie, taču redzot tendenci, ka grūtniecības plānošanu sievietes atliek uz aizvien vēlāku laiku, ir augsts risks, ka olšūnas nenobriest katrā menstruālajā ciklā. Var gadīties, ka olšūnu kvalitāte neatbilst tādiem kritērijiem, lai apaugļošana notiktu dabiskā vai mākslīgā ceļā. Un te talkā var nākt donoru olšūnas. Donoru olšūnas ir ļoti nepieciešams materiāls, lai palīdzētu tām sievietēm, kas pie sava bērniņa nekad nevarētu tikt, ja šādu donoru nebūtu.

Gunta Grīnberga uzsver, ka viņai ir īpaši patīkami strādāt ar tām sievietēm, kas uz “Klīniku EGV” atnāk ar vēlmi kļūt pat olšūnu donori, izprotot, cik nepieciešama ir viņas palīdzība kādai sievietei, lai viņa varētu piepildīt sapni par mazuli. Un te ieguvums ir apbusējs – donorei ir iespējas veikt bez maksas virkni veselības pārbaudes, kas nepieciešamas, lai pārliecinātos, ka donora olšūnas materiāls būs labas kvalitātes, par to saņemot vēl būtisku atlīdzību kā kompensāciju par ieguldīto laiku, bet sieviete var gūt olšūnu, ko, apaugļojot ar viņas vīrieša spermu, var ievietot dzemdē un cerēt, ka viss izdosies un pēc deviņiem mēnešiem mājās ienāks prieks un patīkamas rūpes.

Komentāri (8)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu