Lai gan policijai beidzot ir izdevies notvert Imantas pedofilu, sabiedrības bailes un neziņa nav mazinājusies. Kāpēc pēdējā laikā Latviju pāršalkusi pedofilijas «sērga»? Kur rodas cilvēki, kuru seksuālās dziņas sabojājušas daudzu bērnu dzīves?
Seksologs: Seksuāli izmantotie bērni pieaugot var īstenot tādas pat tieksmes (64)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pedofilija ir garīga un seksuāla pataloģija, kurai ir vairāki cēloņi. Kā portālam «Apollo» skaidro seksologs Arturs Šulcs, viens no šiem cēloņiem ir cilvēku apspiestās seksuālās dziņas. Seksologs to salīdzina ar vārošu katlu – ja tam uzliekam vāku, agri vai vēlu notiek sprādziens. Visa saknē ir arī sabiedrības zemā izglītotība, proti, izglītības un kultūras procesos nav iedota pietiekama shēma kā cilvēkam dabiskā veidā iegūt seksuālo baudu ar atbilstošu partneri.
Pedofilija nav tieksme pēc seksa, bet pēc varas
Vaicāts, kur rodas pedofili, seksologs atzīst, ka viens no izskaidrojumiem ir bērna vecumā pārciesta seksuāla vardarbība. «Lielākā daļa pedofilu paši ir cietuši no vardarbības bērna vecumā. Viņiem trūkst modeļa kā veidot seksuālas attiecības ar līdzvērtīga vecuma cilvēku, jo viņš var atteikt seksu. Bērns to nespēj, jo neizprot,» stāsta Šulcs. Viņš arī atzīst, ka pedofilijas gadījumā nav runa par seksu. Pedofili meklē varu.
Lai gan pedofilijas gadījumu skaits pēdējā laikā audzis lielā mērā, nebūt neesot tā, ka agrāk šādi gadījumi nenotika. Notika – tikai neviens par to nerunāja.
«Pedofilija bija un ir, tikai šobrīd sabiedrības tiesiskā apziņa ir mainījusies – cilvēki vairs neklusē par gadījumiem, kas iepriekš tika slēpti. Arī policija ir sākusi strādāt labāk, cilvēki saprot, ka ir jēga iet uz policiju un ziņot,» komentē Šulcs. Viņš atzīst, ka 98–99 procentos gadījumu, seksuālie noziegumi bijuši paslēpti.
Izmantotie bērni var nespēt veidot attiecības nākotnē
Jautājot par izmantoto bērnu nākotni un psiholoģisko triecienu, kas, iespējams, saglabāsies bērna apziņā visu dzīvi, seksologs atzīst - «Ja netiek iziets psihoterapijas kurss un ar šiem bērniem neviens nestrādā, viņi uztver seksualitāti kā kaut ko negatīvu. Viņi neveido attiecības. Brīnāmies, kāpēc pie mums ir tik slikta demogrāfiskā situācija – jo cilvēki ir cietuši no vardarbības.»
Šulcs nenoliedz, ka izmantotie bērni pieaugot vadīsies pēc šī iedibinātā modeļa un realizēs līdzīgas darbības uz citiem. «Vardarbības modelis tiek nodots uz priekšu un veidojas tāds kā fetišs uz noteiktu situāciju, noteikta vecuma cilvēku,» teic Šulcs.