Dr. Roberta Edvarda brīnums – ārpusķermeņa apaugļošana

FOTO: Publicitātes foto

Bērna piedzimšana ir brīnums, kas nebeidz sajūsmināt cilvēci. Kā gan no divām, ar neapbruņotu aci nesaskatāmām šūnām rodas dzīva būtne, īsts cilvēks? Šis brīnums ir jo sevišķi neizsakāmi vērtīgs tiem pāriem, kas saskaras ar diagnozi “neauglība”. Diagnoze ir kā spriedums ne tikai sapņiem par savu mazuli, bet arī par ģimeni un savu veselības stāvokli.

Tomēr 20. gadsimta otrajā pusē pētnieks Edvards (Robert Geoffrey Edwards), kura pūliņi ļāva veikt pirmo sekmīgo medicīnisko apaugļošanu, spēja atrisināt šo problēmu un dāvāt cerību tūkstošiem ģimeņu visā pasaulē.

Dr. Edvards sāka risināt neauglības problēmas Valsts medicīnas pētniecības institūtā Londonā (The National Institute for Medical Research), kur uzkrāja plašas zināšanas par apaugļošanās procesu. Pētnieciskus izaicinājumus raisīja šie jautājumi:

  • kontrolēt olšūnu nobriešanas procesu, lai iegūtu olšūnas ārpusķermeņa apaugļošanai optimālā attīstības stadijā;

  • saglabāt (vēlāk izrādījās — arī paaugstināt) spermas aktivitāti ārpus ķermeņa jeb in vitro;

  • atveidot mēģenē apstākļus, kas veicina apaugļošanos un vēlāk arī embrija attīstību;

  • implantēt dzīvotspējīgu embriju mātes dzemdē.

Gregory Pincus

Patrick Christopher Steptoe

Dr.Edvards saprata, ka tieši laparoskopija ļauj iegūt olšūnas īstajā laikā un vajadzīgajā kvalitātē. Tā aizsākās Dr.Edvarda sadarbība ar Dr.Stepto, kas ilga teju 20 gadus.

Savā zinātniskajā ziņojumā Dr.Edvards informēja, ka olšūna, kas ir iegūta ovulācijas brīdī un in vitro apaugļota ar aktivētu spermu, pirmo reizi vēsturē ir attīstījusies par embriju. Divus nākamos gadus var uzskatīt par vēsturisku pavērsienu darbā pie ārpusķermeņa apaugļošanas – līdz 1971. gadam vairāki Dr.Edvarda atklājumi ļāva izaudzēt embriju līdz blastocistas stadijai — tā ir šūnu struktūra, kas spēj piestiprināties pie dzemdes sienas.

70. gadi, šķiet, bija visdramatiskākie Dr.Edvarda pētījumu vēsturē. Visas grūtniecības spontāni pārtrūka agrīnajā stadijā. Pēc padziļinātas izpētes tika noskaidrots, ka neveiksmju cēlonis ir nepareiza hormonālā stimulācija. Izrādījās – hormoni, ko pacientes saņēma, lai stimulētu olšūnu nobriešanu, radīja traucējumus un neļāva embrijam piestiprināties pie dzemdes sienas.

1982. gadā

Lai gan jau vairākas desmitgades medicīniskā apaugļošana ir asu diskusiju temats, tas nenoliedzami ir ģeniāls medicīnisks atklājums, kas katru gadu dod cerības tūkstošiem ģimeņu visā pasaulē piepildīt sapni par ilgi gaidīto bērniņu.

Avots:

http://www.nkj.ru/archive/articles/18844/

Uz augšu