Šovakar četras ilgi gaidītas pirmizrādes četros Latvijas teātros!

FOTO: Jānis Deinats

Šovakar, 11.septembrī, priekškars kritīs ne tikai ilgi gaidītajai Raiņa jubilejas izrādei «Uguns un nakts». Iepazīsties arī ar pārējām pirmizrādēm!

Pirmizrāde pašiem mazākajiem skatītājiem «Bērns vārdā Rainis»

Raiņa 150. dzimšanas dienā – 11. septembrī Valmieras teātrī notiks pirmizrāde pašiem mazākajiem skatītājiem «Bērns vārdā Rainis» – uzvedums par dzejnieku bērnā. Trīs cilvēku – aktieru Ineses Ramutes, Mārtiņa Meiera un režisora Reiņa Suhanova – kopdarbā ir radīts izrādes stāsts. Lai tuvāk sajustu dabas iespaidus un atmosfēru, izrādes veidotāji devās arī ekspedīcijā uz Raiņa bērnības dienu zemi Sēliju. Iestudējums notiks Valmieras teātra Apaļajā zālē, tam paredzēts plašs viesizrāžu klāsts visā Latvijā. Izrādes skaņu partitūru radījis Jēkabs Nīmanis.

Izrādes veidotājus vadījusi vēlēšanās uztvert impulsus, ko pasaule sniedz apdāvinātam bērnam un kuri vēlāk pārtop dzejā. «Tā nebūs biogrāfiska izrāde par mazo Žaniņu, jo mūs interesēja ne tik daudz Jāņa Pliekšāna reālā dzīve, bet tie impulsi, ko uztvēra nākamais dzejnieks Rainis,» uzsver režisors. «Tur, protams, būs arī biogrāfijas momenti, taču skatīti caur dzejas prizmu.» Rainim ir ļoti daudz dzejas bērniem, un izrādē izmantoti dzejoļi gandrīz no visiem krājumiem.

«Par izrādes galveno dramatisko notikumu izvēlēts brīdis, kad bērns, kopā ar vecākiem mainījis dzīves vietu, jūtas vientuļš un mēģina sadraudzēties ar cilvēkiem, dabu, akmeņiem, dzīvniekiem – pasauli sev apkārt - un tādā veidā iegūst bagātīgu pieredzi,» saka Reinis Suhanovs. Izrādes gaitā aktieru bezvārdu darbošanās mīsies ar dzeju.

Kā spilgts tēls Raiņa bērnības atmiņās un bērnu dzejā parādās akmentiņi, un tie būs svarīgi arī izrādē – kādā brīdī tie pārvērtīsies par darbības personām – par gaili un vistām, zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, arī par Maķedonijas Aleksandra karaspēku. Jo Rainis rakstīja: «Bij’ akmentiņi draugi, dzīvi zēni/ar klusām balstiņām, tik drusku lēni.» Nozīmīga loma būs arī Jēkaba Nīmaņa radītajai skaņu partitūrai.

Izrādes veidotāji, ejot pa Raiņa pēdām no Tadenavas uz Randeni un tālāk uz Berķeneli, meklējuši, kādā valodu un kultūru mozaīkā ir nonācis trīsgadīgs bērns. «Raiņa tēvs bija apsviedīgs darījumu cilvēks, tāpēc ģimene no Tadenavas, kas atradās mežu vidū, pārcēlās uz Randeni, kas bija tikai pāris kilometrus no Daugavpils. Māja atradās strēlē starp Daugavu un lielceļu uz Daugavpili. Pa Daugavu gāja plosti, kurus pludināja baltkrievi, poļi, lietuvieši. Pa ceļu savukārt plūda tirgotāji – ebreji un vācieši, latgalieši un igauņi. Trīs gadu vecumā bērns nonāca kultūru un valodu krustcelēs. Kad lasījām Raiņa dzeju, mēs apbrīnojām viņa valodas brīvību, jaunvārdus, neparasto lietojumu, un tas ir radies tur – viņa bērnībā,» rezumē režisors.

Izrāde uzrunās bērnus vecumā no 3 līdz 8 gadiem, bet, protams, gaidīti tiek arī pieaugušie, kuriem tā būs citādāka sastapšanās ar Raini. Tuvākās izrādes 11. un 18. septembrī.

Pirmizrāde - 11.septembrī plkst. 18.30.

Komēdija «Divi kaili vīrieši»

FOTO: Publicitātes foto

Šīs nedēļas beigās, piektdien, 11. septembrī, ar Sebastjana Tjerī komēdiju «Divi kaili vīrieši» Dž.Dž.Džilindžera režijā tiks atklāta Liepājas teātra 109. sezona.

Franču dramaturga un aktiera S. Tjerī (1970.) lugās bieži sastopamas neierastas situācijas, kurās tiek ierauti mūsdienu cilvēki – iestudējuma «Divi kaili vīrieši» galvenie varoņi ir kādas prestižas advokātu firmas darbinieki – advokāts un viņa palīgs (Gatis Maliks un Kaspars Kārkliņš) – arī ar viņiem noticis kas neparasts.

Alens Krāmers – nopietns advokāts un uzticīgs vīrs – kādu rītu pamostas viesistabā kails… blakus savam kolēģim. Ne viens, ne otrs nevar izskaidrot, kā nonākuši šajā situācijā. Kā par nelaimi, abus pieķer arī Alena sieva, un Krāmers ir gatavs izgudrot jebko, lai tikai saglābtu savu laulību. Cenšoties rast atbildes uz jautājumiem, kā abi nonākuši šādā situācijā, viņiem nāksies ne tikai pārliecināt apkārtējos, bet arī ielūkoties pašiem sevī. Kur slēpsies patiesība?

Izrādē piedalās arī aktrises Signe Ruicēna un Ilze Jura.

Iestudējumam tapt palīdzējusi ierastā Dž.Dž.Džilindžera komanda – scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Lugu tulkojis Ilmārs Šlāpins.

Atgādinām, ka šis iestudējums tapis pārceltās K. Bogomolova izrādes «Mēnesis uz laukiem» vietā, kuras pirmizrāde paredzēta maija beigās.

Lai atvainotos par sagādātajām neērtībām, teātris piedāvā abonementa īpašniekiem izrādi «Divi kaili vīrieši» noskatīties bez maksas, ja vien tā tiks apmeklēta paredzētajā laikā – 1. abonementa īpašnieki uz izrādi aicināti 11., bet 2. abonementa īpašnieki 12. septembrī. Citos datumos iestudējumu bez maksas apmeklēt nebūs iespējams.

Raiņa «Uguns un nakts»

FOTO: Kristaps Kalns

Latvijas Nacionālajā teātrī top viens no ievērojamākiem Raiņa darbiem - «Uguns un nakts» Viestura Kairiša režijā. Spīdolas lomā - Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, Laimdota - Maija Doveika, Lāčplēsis - Uldis Anže, Kangars - Gundars Grasbergs. Pirmizrāde 11.septembrī.

Izrāde ir viens no diviem darbiem, ko Latvijas Nacionālais teātris, kurā Rainis bijis direktors, velta izcilākajai Latvijas personībai viņa 150 gadu dzimšanas dienā. Sākotnēji «Uguns un nakts» tapusi, iedvesmojoties no eposa «Lāčplēsis», kā librets operai, bet rezultātā tā ir viena no pazīstamākajām latviešu lugām, kuras galvenie varoņi pārvērtušies simbolos, ko izmantojam ikdienā, bieži pat neapzinoties, kāpēc mums ir Lāčplēša ordenis un iela, kāpēc nodevējus saucam par kangariem un kāpēc gudrās un skaistās sievietēs saskatām Spīdolu.

«Viņam bija tikai viens ienaidnieks - viņš pats, viņam vajadzēja uzvarēt tikai vienā kaujā - pašam ar sevi. Un veikt vertikālo transcendenci - mainīties uz augšu. To viņš nespēja. Un tomēr - varbūt šī mūžīgā cīņa ir labākais, kas ar Lāčplēsi varēja notikt. Par labo un ļauno, par cīņu, kas nekad nevar būt uzvarēta, bet kas viegli var tikt zaudēta,» vēsta izrādes anotācija.

Pārējās lomās: Astrīda Kairiša un Juris Lisners, kas spēlēja Spīdolu un Lāčplēsi 1985. gada Alfreda Jaunušana iestudējumā, kā arī Arturs Krūzkops, Kaspars Dumburs, Jānis Skanis, Ģirts Jakovļevs, Uldis Norenbergs, Madara Botmane, Agnese Cīrule, Ance Kukule, Kaspars Aniņš, Kristians Kareļins, Artis Drozdovs.

Izrādes scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, kas šādā sastāvā šogad jau strādājuši ar Raiņa dramaturģiju, piedāvājot mūsdienīgu skatījumu uz Arvīda Žilinska operu pēc Raiņa lugas «Zelta zirgs» motīviem Siguldas opermūzikas svētkos.

Joprojām spēkā unikālā iespēja tikai Raiņa jubilejas gadā Latvijas skolēniem, studentiem un skolotājiem ar īpašu KM atbalstu iegādāties biļetes uz Nacionālā teātra izrādēm «Uguns un nakts» un septiņām Spēlmaņu nakts balvām nominēto «Raiņa sapņi» par 5 eiro.

Rēzijas Kalniņas monoizrāde - «Oskars un Rozā dāma»

FOTO: Jānis Deinats

Dailes teātra 2015./2016. gada sezonas pirmā pirmizrāde būs Rēzijas Kalniņas monoizrāde «Oskars un Rozā dāma». Režisora Viestura Meikšāna veidotā jauniestudējuma pirmizrāde notiks 11.septembrī Dailes teātra Kamerzālē.

Mazajam Oskaram ir palikušas tikai kādas desmit dzīves dienas. Par viņu rūpējas žēlsirdīgā māsa rozā kostīmā. Un Oskars spēlē spēli – katru dzīves dienu viņš izdzīvo desmit savas dzīves gadus, tādējādi nodzīvojot garu, laimīgu, piesātinātu dzīvi. Viņš izaug, kļūst pieaudzis, iemīlas, apprecas, izjūt «pusmūža krīzi», noveco. Turklāt vēl katru dienu Oskars raksta vēstules Dievam. Dievs šīs vēstules ņems vērā un izteiktās vēlēšanās izpildīs.

Franču rakstnieka Ērika Emanuela Šmita (dz. 1960) stāsts «Oskars un Rozā dāma» (2002) ir gudri skumjš un aizkustinoši maigs, tomēr paradoksālā kārtā tas ir arī jautrs, piedāvājot paskatīties uz iluzoro dzīvi ar pilnasinīgu apliecinājumu.

Stāstu dramatizējis un tulkojis Viesturs Meikšāns. Viņa pārziņā būs arī telpas, kostīmu un mūzikas izvēle. Radošajā komandā strādā arī video māksliniece Dace Sloka un gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko.

Uz augšu