S 24.10.2020.

«Jauniešu etno dienas 2015» Raiņa zīmē

FOTO: Publicitātes foto

No 18. līdz 20. septembrim Raiņa muzejā «Jasmuiža» notiks ikgadējais pasākums «Jauniešu Etno dienas» jauniem cilvēkiem, kas interesējas par tradicionālo kultūru un etno mūziku. Raiņa jubilejas gadā «Jauniešu Etno dienu» dalībnieki studēs Raini - apdzīvos un pieskandinās Raiņa muzeju, piedaloties uzveduma «Latgalīšu kuozys» veidošanā.

Šogad «Jauniešu Etno dienu» dalībnieku vidū ir tādas folkloras kopas kā Iecavas «Tarkšķi», Līvānu «Ceiruleits», Preiļu «Rūtoj», Rēzeknes «Dziga» un «Vīteri», Rīgas «Ceidari» un «Kokle», kā arī Ropažu «Oglīte».

2015. gada 20. septembrī plkst. 14.00 uzvedums «Lagalīšu kuozys» tiks izrādīts Raiņa muzeja «Jasmuiža» pagalmā. Pēc uzveduma sekos «Jauniešu Etno dienu» dalībnieku koncerts. Aicināti visi interesenti!

Raiņa muzejs «Jasmuiža» atrodas Latgales viducī, klusā lauku nostūrī, nelielās Jašas upītes krastā, kuru šķērsojot pa koka tiltiņu var uzkāpt kalnā. Tur atrodas Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna 1999.gadā rekonstruētā darbnīca un ceplis – arī tie ir muzeja sastāvdaļa. Jasmuižas muzejs vēsta par Latgali un tās kultūru. Tieši Jasmuižas laiks Raiņa dzīvē saistāms ar interesi par Latgales kultūru.

«Jauniešu Etno dienas» Latvijas Nacionālais kultūras centrs aizsāka 2010. gadā. Nometnē tradicionālā kultūra tiek aktualizēta tieši jauniešu auditorijā un runā par to viņiem saprotamā valodā – nodarbībās un koncertos, spēlēs un dančos. Starp pasniedzējiem ir bijuši Laima Jansone, Zane Šmite, Ilga Leimane, Tālis Gžibovskis, Ilmārs Dreļs un daudzas citas Latvijā pazīstamas personības.

Interesanti:

1884. gada augustā Rainis iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, kur viņa interešu lokā bija arī filoloģija un vēsture. Ar Pēterburgu saistīti daudzi svarīgi Krievijas rietumu nomaļu etniskās kultūras izpētes pasākumi, ko organizēja Krievu Ģeogrāfijas biedrības Etnogrāfijas nodaļa. Tās rosināts, folkloras un etnogrāfijas materiālu vākšanai Latgalē vairākas ekspedīcijas (1882., 1884. un 1885. gadā) veica Pēterburgas universitātes privātdocents Eduards Volters. Raiņa interesi par folkloru rosināja tieši Eduarda Voltera pētījumi un lekcijas, viņa mudināts Rainis savā dzimtenē no Daugavpils novada Višķu pagasta teicējām pierakstīja kāzu dziesmas un ieražas. Raiņa raksts «Dinaburgas apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas» publicēts 1890. gadā Eduarda Voltera grāmatā «Vitebskas apgabala latviešu etnogrāfiskie materiāli. 1.daļa» (Pēterburgā, krievu valodā).

Savukārt, Trešo vispārējo dziesmu svētku rosināts radās Raiņa satīrisks krājums «Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem» (publicēts ar pseidonīmu Jāns Jasēnu Plikšis, 1889), kur Rainis atdarināja latviešu apdziedāšanas dziesmu izteiksmi un formu, zobgalīgi vērtējot Trešo vispārējo dziesmu svētku norisi un organizāciju.