Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/28/11057646t1h8acf.jpg)
Vardarbība Latvijas skolās zeļ un plaukst, taču daudzi par to klusē, samilzušo problēmu piektdien izgaismo laikraksts «Diena».
Policija laikrakstam norādījusi, ka bērni pēdējos gados kļuvuši ciniskāki. Kā piemērus Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics min situācijas, ka skolēnam aizdedzināts džemperis vai mati, bērni savus vienaudžus bāzuši tualetes podā un likuši laizīt zemi.
Pēc tam nereti skolēni turpina savam upurim uzbrukt arī internetā.
«Šodien skolā tāds kautiņš bija. Žēl, ka kāds aizgāja pasūdzēties»; «Pirmdien kautiņš skolā, šoreiz vienalga, kas būs... Šoreiz uz visiem 100%, ir apnicis tas pediņš – iedos pa seju, tad varbūt beidzot sapratīs»; «Tikko pie skolas bija ļoti labs kautiņš. Bet nu žēl, ka tā piesita, ka pilnīgi visa seja bija vienās asinīs» – šie ir tikai pāris no skolēnu atstātajiem publiskajiem paziņojumiem sociālajos tīklos. Turklāt secināms, ka skolēni vardarbību skolā uzskata pat par sava veida izklaidi. Kāda skolniece raksta: «Beidzot tas āpsis dabūja, ko pelnījis... muahahaha. Skolā kautiņš, action un tā.» skolēnu rakstīto sociālās saziņas vietnēs citē «Diena».
Šobrīd policija sākusi darbu pie skolas drošības programmas izstrādes. Plānots, ka uz skolām dosies eksperti, kuri palīdzēs izvērtēt gan to, kā fiziski telpu padarīt drošāku, gan to, kā novērst iespējamo vardarbību. Kā piemēru policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics minējis ģērbtuves vai telpas pie sporta zāles. Nereti tieši šajās vietās skolēni kārto savas domstarpības, lai gan tur visu laiku būtu jābūt kādam pieaugušajam, kas situāciju uzmana. Patlaban tas notiek reti. Tāpat, ja skolas teritorija nav apsargāta, pastāv lielāka iespēja fiziskai vardarbībai.
Ziņas par vardarbību skolās gan no pašiem bērniem, gan viņu vecākiem saņem arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI). Tās vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa stāstījusi, ka aizvien vairāk vardarbības gadījumu ir saistīti ar interneta vidi. Arī pa uzticības tālruni saņemtie zvani liecina, ka liela problēma ir tieši emocionālā vardarbība. Skolās notiek apsaukāšanās, ņirgāšanās, izstumšana un pazemošana, kas turpinās arī ārpus skolas.
«Vardarbība nebeidzas skolas sienās, bet pāriet uz interneta vidi, kas agrāk nebija iespējams. Agrāk, vismaz aizverot skolas durvis, problēmas it kā palika tur. Šobrīd bērns, kurš kļuvis par upuri, šo upura lomu saglabā arī ārpus izglītības iestādes,» sacījusi Rieksta-Riekstiņa. Inspekcijā gan novērots, ka skolas arvien biežāk meklē palīdzību un arī vecāki izlemj neklusēt.